Putina karš Ukrainā turpināsies: Trampa sankcijas Krievijas naftas eksportu un Kremļa plānus neietekmē.
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija gatavo papildu sankcijas pret Krievijas ekonomikas vadošajām nozarēm un piemēros tās, ja vien Maskava atteiksies izbeigt konfliktu ar Kijivu, atsaucoties uz informētiem avotiem, ziņoja “Reuters”. Daži ierobežojumi ietekmēs Krievijas banku sektoru un naftas eksporta infrastruktūru. Tika ziņots, ka pirms vairāk nekā nedēļas Kijiva lūdza ASV ieviest jaunas sankcijas, tostarp atvienot visas Krievijas bankas no ASV dolāru sistēmas.
“Reuters” avots norādīja, ka Baltais nams, visticamāk, plāno vērot Krievijas varas iestāžu reakciju uz jau ieviestajām sankcijām. Savukārt jaunas sankcijas oktobrī ieviestas netiks. Turklāt ASV ir sākušās iekšpolitiskās diskusijas par Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas labā. “Reuters” ziņoja, ka ASV atbalsta Eiropas Savienībā iesaldēto Krievijas Centrālās bankas līdzekļu izmantošanu amerikāņu ieroču iegādei Kijivai.
“Krievijai būs vajadzīgi vairāki mēneši, lai atrastu veidus, kā apiet jaunās ASV sankcijas. Taču, ja ASV sankciju apstākļos energoresursu eksportu spēja saglabāt Irāna, tad Maskava, iespējams, varētu rīkoties tāpat,” raksta “The Wall Street Journal”. Energoresursu tirgus analītikas kompānijas “Kpler” dati liecina, ka ar sankcijām apliktās naftas apjoma īpatsvars globālās piegādēs ir 15%, tomēr “bezprecedenta sankcijas” tās neietekmē. “Krievijas naftas eksports septembrī bija rekordaugsts, savukārt Irānas eksports sasniedza augstāko līmeni kopš 2018. gada,” norāda investīciju uzņēmuma “Vortex” pārstāve Klēra Jungmane.
Tas notiek par spīti tam, ka Trampa administrācija šogad noteikusi vairāk nekā duci atsevišķu sankciju pret Irānas enerģētikas nozari. Irāna bija spiesta ievērojami samazināt naftas cenas, taču, neskatoties uz stingrajām sankcijām, saglabāja augstu eksporta līmeni. Krievija, visticamāk, atradīs veidus, kā apiet ierobežojumus, izveidojot jaunas piegādes ķēdes un divkāršojot centienus slēpt kravu izcelsmi, turpinot pārkraut naftu atklātā jūrā vai manipulējot ar kuģu transponderu atslēgšanu. ASV sankcijas sarežģīs Krievijas resursu eksportu, palēninās piegādes, palielinot katra Krievijas naftas barela cenu, taču, visticamāk, tas neizraisīs eksporta apjoma kritumu pasaules tirgū. “No Trampa viedokļa tas varētu būt labi. Putins karam saņem mazāk naudas, bet patērētāji izvairīsies no sāpīga energoresursu cenu kāpuma,” secināts “WSJ” publikācijā.
“Putins pēc pārrunām ar KF Centrālās bankas un valdības “ekonomiskā bloka” pārstāvjiem devis rīkojumu izvairīties no jaunām sankcijām pret Krieviju,” apgalvo Kremļa avoti “Telegram” kanālam “Кремлевская табакерка”. “Viņš tika informēts, ka sankcijas saistītas ar daudzu krīzes parādību padziļināšanos mūsu ekonomikā. Putins devis rīkojumus valdībai, Ārējās izlūkošanas dienestam, ekonomistiem, diplomātiem un citiem nozaru speciālistiem nodrošināt, “lai pret mūsu valsti jaunas sankcijas ieviestas netiktu”. Bet, ja no tām nav iespējams izvairīties, “nodrošināt, lai sankcijas būtu vieglas”, pastāstījis avots Putina administrācijā, bet ar piebildi: “speciālās militārās operācijas” pārtraukšana nevar būt nosacījums, lai sankcijas apietu – karadarbībai ir jāturpinās. Putins arī pavēlējis, ka jāturpina triecieni “dziļi Ukrainas teritorijā”, jo viņš tos uzskata “par svarīgu ietekmes sviru pret “Kijivas režīmu”. Kremlī arī cer, ka “vasaras stāsts” (neveiksmīgie uzbrukumi frontē) neatkārtosies. Jāpiebilst, ka tādu pašu rīkojumu – “novērst jaunas sankcijas pret Krieviju” – Putins deva arī šī gada jūlijā saistībā ar ES lēmumu ieviest 18. sankciju kārtu, bet tas netika izpildīts.
info
Uzzini pirmais
kas interesants noticis Latvijā un pasaulē,
pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā