Latvijas darba tirgū ir vērojamas būtiskas pārmaiņas, kuras rada ne tikai globālās tendences tehnoloģijās, bet arī vietējie apstākļi. Darba devēji vērtē, ka līdz 2030. gadam būs mainījušies gandrīz 40 % svarīgāko darba tirgum nepieciešamo prasmju. Kas ir aktuāli šodien, un kuras prasmes un iemaņas palīdzēs saglabāt konkurētspēju darba tirgū vismaz tuvākos piecus gadus? Novērojumos dalās talantu piesaistes uzņēmuma “Nextra Latvia” vadītāja Evija Šalte.
“Vispirms – labā ziņa. Neskatoties uz vispārējām bailēm no mākslīgā intelekta, kas visus atstāšot bez darba, Pasaules ekonomikas forums prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā radīsies 170 miljoni jaunu darba vietu. Ievērojot atlaišanas mākslīgā intelekta ieviešanas dēļ, tas par 22 % palielinās pētījumā iekļautās 1,2 miljardus oficiālo darba vietu. Kopumā tīrais nodarbinātības pieaugums būs 7 % vai aptuveni 78 miljoni darba vietu,” komentē personālvadības eksperte.
Kādas tad ir piecas nepieciešamās prasmes, lai saglabātu konkurētspēju darba tirgū?
Lasiet arī
Pirmajā vietā pārliecinoši ir analītiskā domāšana, kas ietver spēju analizēt, salīdzināt, kritiski izvērtēt informāciju un saredzēt kopsakarības. Darba devēji aizvien biežāk meklē cilvēkus, kuri nevis kā roboti izpilda uzdevumus, bet gan uzdod jautājumus: “Kāpēc?” un “Kā izdarīt?”
“Mēs redzam, ka analītiskā domāšana vairs nav tikai vēlama prasme, tā ir pamatkompetence. Automatizācijas un mākslīgā intelekta laikmetā tieši cilvēks, kas spēj domāt stratēģiski, izprast, kā ir pareizi un kurš lēmums ir kvalitatīvs, bet kurš nav, kļūst par uzņēmuma būtiskāko aktīvu,” uzsver Šalte.
Otrajā vietā ir elastība un noturība – prasme mainīties kopā ar pasauli. Straujās pārmaiņas, sākot no tehnoloģijām līdz pat biznesa modeļiem, pieprasa spēju piemēroties un psiholoģisko noturību. Cilvēki, kuri spēj mainīties, ātri mācīties un saglabāt darba spēju nenoteiktības apstākļos, kļūst par jebkuras organizācijas atslēgas figūrām. Šādi speciālisti neapjūk, ja mainās mērķi, ātri atrod risinājumus un spēj noturēt biznesu turbulences laikā.
Modernā līderība ir ne tikai cilvēku vadīšana, bet arī iedvesmošana. Darba devēji meklē speciālistus ar “uguntiņu acīs”, kuri spēj vienot cilvēkus, saliedēt komandu un iedvesmot to mērķu sasniegšanai un personiskajai izaugsmei.
“Šodien līderis nav amats, bet gan uzvedība. Uzņēmumi novērtē iniciatīvu un spēju virzīt komandu uz mērķu sasniegšanu pat tad, ja cilvēks formāli nav vadītājs,” skaidro Šalte.
Digitālā pratība ir jaunā “lasītprasme”. Digitālās prasmes neattiecas tikai uz programmēšanu. Nav jābūt programmētājam, uzsver eksperte. Svarīga ir spēja izmantot tehnoloģijas kā instrumentu savā profesionālajā jomā procesu paātrināšanai un vienkāršošanai. Piemēram, šodien daudzi lieto mākslīgo intelektu kā ērtāku interneta meklētāju, taču patiesībā ir mākslīgā intelekta rīki, kas ļauj ģenerēt ļoti kvalitatīvus attēlus, veidot prezentācijas, tikai balstoties pierakstos, transkribēt intervijas un tikšanās ierakstus, analizēt ierakstus datu bāzēs un daudz ko citu. Tas, kurš prot lietot šos rīkus, būs pieprasīts darba tirgū.
Tāpat nepieciešams radošums un inovatīva domāšana. Ja tehnoloģijas spēj paveikt ikdienas rutīnas darbus, cilvēka vērtība ir spēja radīt jauno – idejas, pieejas, risinājumus, kā arī prasme pārbaudīt mākslīgā intelekta piedāvāto risinājumu kvalitāti, jo tas joprojām kļūdās un ne vienmēr piedāvā ticamus rezultātus.
Radoša domāšana kļūst par neatņemamu sastāvdaļu jebkurā profesijā, sākot no inženiera līdz grāmatvedim. Darba devēji uzsver, ka tieši spēja domāt nestandarta līmenī un meklēt oriģinālus risinājumus ļaus nākotnē saglabāt savu darba vietu un kāpt pa karjeras kāpnēm.
Tuvākajos piecos gados gandrīz 40% darba tirgū nepieciešamo pamatprasmju mainīsies, un panākumus noteiks nevis profesija, bet gan cilvēka spēja ātri apgūt jaunas lietas, apvienojot tehnoloģiju prasmes un cilvēciskās īpašības – radošumu, elastību un prasmi mācīties visu dzīvi, paredz eksperte. Darba devēji aizvien biežāk pievērš uzmanību nevis šaurai specializācijai, bet gan plašām kompetencēm un daudzveidīgai pieredzei. Tās ir fundamentālas pārmaiņas.
“Es to redzu kā mūsu iespēju pārvarēt demogrāfisko barjeru un veiksmīgi konkurēt ar citām valstīm ar smadzenēm, nevis lētumu vai ražošanas apjomiem. Inovatīva domāšana, digitālās kultūras pārzināšana un spēja piemēroties ir ikvienam nākotnes darbiniekam nepieciešamās pamatprasmes,” secina eksperte.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit