Tāpat balvu piešķirs Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta vadošajam pētniekam, direktora vietniekam zinātnes jomā un Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidentam, habilitētajam fizikas doktoram, akadēmiķim Andrim Šternbergam par izcilu ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā materiālzinātnes un nanotehnoloģiju jomā.
Balvu saņems arī vēsturnieks, muzeja “Ebreji Latvijā” dibinātājs un ilggadējs vadītājs Marģers Vestermanis par mūža ieguldījumu Latvijas ebreju kopienas un holokausta vēstures izpētē, piemiņas saglabāšanā un sabiedrības vēsturiskās atmiņas stiprināšanā.
Valdība lēma Ministru kabineta balvu piešķirt arī nodibinājumam “Likteņdārza fonds” par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas nacionālās identitātes stiprināšanā, fotomāksliniekam Gunāram Bindem par izcilu ieguldījumu Latvijas fotomākslas veidošanā un popularizēšanā starptautiskā mērogā, kā arī LU Humanitāro zinātņu fakultātes vadošajai pētniecei, akadēmiķei, profesorei Janīnai Kursītei-Pakulei par izcilu ieguldījumu latviešu folkloras un kultūras izpētē un popularizēšanā.
Ministru kabineta balvu piešķir, lai novērtētu personu ieguldījumu demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts attīstībā, nozīmīgu darbību saimnieciskajā vai sabiedriskajā jomā vai nopelnus citās valstij nozīmīgās darbības jomās.
Pēc noteikumiem “Kārtība, kādā dibināmi valsts institūciju un pašvaldību apbalvojumi”, balvas saņēmējiem pienāksies Ministru kabineta Goda diploms, Ministru kabineta balvas krūšu nozīmīte un naudas balva 10 000 eiro apmērā.
Ministru kabineta balvu iedibināja 1995. gadā, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, simboliski atjaunojot Tēvzemes balvu, ko 1937. gadā izveidoja prezidents Kārlis Ulmanis.
Ierosinājumus Ministru kabineta balvai ik gadu līdz 15. septembrim var iesniegt gan valdības locekļi, gan pašvaldības un nevalstiskās organizācijas, un tos izskata Ministru kabineta Apbalvošanas padome. Informācija par iepriekšējo gadu balvas saņēmējiem pieejama Valsts kancelejas mājaslapā.