Polijas prokuratūra ir lūgusi valsts parlamentu izdot kriminālvajāšanai bijušo tieslietu ministru Zbigņevu Zjobro. Viņš tiek turēts aizdomās par nelikumīgu valsts līdzekļu izlietošanu un labuma gūšanu.
Skandāls ir saistīts ar to, ka iepriekšējās konservatīvās valdības laikā līdzekļi no Polijas cietušo kompensācijas fonda tika nepamatoti novirzīti citiem mērķiem, tostarp, lai iegādātos “Pegasus” izspiegošanas sistēmu.
Prokuratūra arī lūdz arestēt Zjobro. Bijušais tieslietu ministrs sociālajos medijos paziņoja, ka dodas uz Ungāriju. Polijas premjers Donalds Tusks saka, ka nekas tamlīdzīgs Polijas vēsturē līdz šim nav piedzīvots.
“Beidzot mēs esam nonākuši līdz brīdim, kad varam pieprasīt bijušā tieslietu ministra Zbigņeva Zjobro imunitātes atcelšanu, arestu un pagaidu apcietinājumu. Zbigņevs Zjobro tiek turēts aizdomās par 26 noziegumu izdarīšanu ar mērķi, lai viņš un citi gūtu finansiālu vai politisku labumu. Vienojoties ar citiem, viņš ir izveidojis un vadījis kriminālu grupējumu un nelikumīgi izmantojis līdzekļus no tieslietu fonda,” sacīja Tusks.
Pret 55 gadus veco politiķi tiek veikta izmeklēšana par 26 iespējamiem noziegumiem, tostarp par noziedzīgas organizācijas veidošanu, līdzdalību tajā un naudas piesavināšanos aptuveni 34 miljonu eiro apmērā. Zjobro apsūdzēts arī par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un nolaidību darbā.
Apsūdzību centrā ir Tieslietu fonds, ko pārrauga Tieslietu ministrija un kas paredzēts noziegumos cietušo atbalstam. Būdams tieslietu ministrs, Zjobro devis rīkojumus padotajiem novirzīt fonda naudu projektiem, kas varētu dot politisku labumu viņa pārstāvētajai partijai.
“Pamatojoties uz pierādījumiem, nav šaubu, ka Zbigņevs Zjobro zināja par pārkāpumiem Tieslietu fonda dotāciju piešķiršanā,” norādīja prokuratūras preses pārstāve.
Pagājušā gada decembrī prokuratūra izvirzīja līdzīgas apsūdzības Zjobro bijušajam vietniekam Marčinam Romanovskim, kas vēlāk aizbēga uz Ungāriju un tur viņam tika piešķirts politiskais patvērums.
Partija “Likums un taisnīgums” atradās pie varas Polijā no 2015. līdz 2023. gadam, un šajā periodā veica plašas reformas tiesu sistēmā, kas noveda pie konflikta ar Eiropas Komisiju (EK). Brisele uzskatīja, ka šie soļi ir atkāpšanās no demokrātijas, kas grauj Eiropas Savienības standartus un apdraud tiesiskumu blokā.
“Likums un taisnīgums” zaudēja varu parlamenta vēlēšanās 2023. gada oktobrī un tagad atrodas opozīcijā.
Premjerministra Donalda Tuska vadītā valdība cenšas atcelt “Likuma un taisnīguma” panāktās pretrunīgi vērtētās tiesu sistēmas reformas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu