Elektromobilitāte Baltijā: 1500 uzlādes staciju punkts un mainīgie uzlādes paradumi
Visā Baltijas reģionā nu jau ir izbūvētas vairāk nekā 1500 elektrisko automašīnu uzlādes stacijas, kas ir nozīmīgs solis ilgtspējīgas mobilitātes attīstībā un liecina par strauju progresu šajā jomā. Šis vērienīgais publiskās uzlādes infrastruktūras tīkls ne tikai atvieglo elektroauto lietotāju ikdienu, bet arī sniedz mieru par uzlādes iespējām gan ikdienas maršrutiem, gan garākiem pārbraucieniem, būtiski mazinot jebkādas satraukuma izjūtas par “baterijas izsīkšanu” ceļā.
Enerģētikas uzņēmumi aktīvi strādā pie šī tīkla paplašināšanas, plānojot līdz 2030. gadam Baltijā izbūvēt vēl vairāk jaunu, īpaši lieljaudas uzlādes punktu, īpaši uz Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) autoceļiem. Mērķis ir nodrošināt plūstošu un nepārtrauktu pārvietošanos ar elektroauto visā reģionā, bez liekas plānošanas un raizēm. Šis plašais tīkls tiek savienots ar vienotu mobilo lietotni, kas ļauj veikt norēķinus visās trijās valstīs bez papildu sarežģījumiem.
Taču, lai gan publiskās uzlādes infrastruktūras attīstība ir iespaidīga, elektroauto lietotāju paradumi mainās, un mājas uzlāde vairs nav vienīgā prioritāte. Jaunākais “Ignitis ON elektroauto lietotāju indekss 2025” atklāj, ka Latvijā pat 15% elektroauto un plug-in hibrīdauto īpašnieku savus spēkratus nekad nelādē mājās. Šis īpatsvars ir vēl ievērojamāks – sasniedzot 42% – starp dzīvokļu iedzīvotājiem, kuri aktīvi izmanto alternatīvus uzlādes risinājumus ārpus savām mājām. Kopumā tikai nedaudz vairāk nekā pusei aptaujāto respondentu mājās ir pieejama uzlādes stacija, turklāt puse no šiem risinājumiem ir attālināti vadāmi. Pat privātmāju īpašnieku vidū, kas šķietami varētu būt ideālais scenārijs uzlādei, 47% nav ierīkojuši speciālu vietu auto uzlādei. Turklāt, salīdzinot ar elektroauto lietotājiem, plug-in hibrīdu īpašniekiem mājās uzlādes vieta ir retāk pieejama – tā nav nodrošināta 45% elektroauto un pat 63% plug-in hibrīdauto lietotājiem.
Kā uzsver elektromobilitātes eksperts Māris Sīklis, publiskās uzlādes infrastruktūras straujā attīstība Latvijā un visā Baltijā ļauj ērti integrēt auto uzlādi ikdienas gaitās un pat garākos braucienos. Tas, protams, mazinot absolūto nepieciešamību pēc savas uzlādes stacijas mājās vai darbā.
Uzlādes paradumi mainās: apvienojot laiku ar ikdienas gaitām
Elektroauto lietotāji arvien biežāk savu uzlādes laiku apvieno ar citiem ikdienas darbiem, padarot šo procesu daudz efektīvāku un ērtāku. Saskaņā ar elektroauto lietotāju indeksa datiem, populārākais laiks, kad tiek veikta auto uzlāde, ir tieši brīži, kad autovadītāji atrodas mājās vai darbā – tā rīkojas veseli 71% respondentu. Gandrīz puse jeb 41% aptaujāto uzlādi veic pirms vai pēc garākiem pārbraucieniem, savukārt 39% izvēlas uzlādēt savu spēkratu, kad akumulatora uzlādes līmenis ir nokritis līdz aptuveni 20-30%. Interesanti, ka tikai neliela daļa autovadītāju – atsevišķi braucēji – savu uzlādi plāno, vadoties pēc zemākām elektrības cenām, kas liecina, ka primārais faktors ir ērtums un pieejamība, nevis maksimāla ekonomija.
Publiskais uzlādes tīkls: vairāk nekā puse lietotāju ir apmierināti
Vairāk nekā puse jeb 63% elektroauto lietotāju Latvijā uzskata, ka publisko uzlādes staciju pieejamība valstī ir pietiekama. Šo pozitīvo vērtējumu biežāk pauž vīrieši, Rīgā dzīvojošie un tie autobraucēji, kuru elektriskajiem spēkratiem ir lielākas ietilpības akumulatori. Tas norāda uz to, ka plašā publiskā uzlādes infrastruktūra kopumā nodrošina vajadzīgās ērtības un pieejamību elektroauto lietotājiem, ļaujot viņiem justies pārliecinātiem par savām mobilitātes iespējām visā valstī.
“Uzlādes tīkls pēdējā laikā attīstās ļoti strauji,” atzīst Māris Sīklis, elektromobilitātes eksperts Latvijā. Viņš piebilst, ka uzņēmumi nepārtraukti paplašinās savu klātbūtni, aktīvi sadarbojoties ar kafejnīcām, viesu namiem, lielveikaliem un citiem partneriem. Tas nodrošina, ka uzlādes iespējas ir pieejamas tieši tajos brīžos un tajās vietās, kur tās ir visvairāk nepieciešamas. Šāda pieeja padara arvien vairāk pilsētu un reģionu pieejamus elektroauto lietotājiem, padarot ilgtspējīgu mobilitāti arvien reālāku un pieejamāku ikvienam.
Interesants fakts ir tas, ka jaunākais “Ignitis ON elektroauto lietotāju indekss 2025” liecina, ka Latvijā 15% elektroauto un plug-in hibrīdauto lietotāju savus spēkratus nekad nelādē mājās. Šis īpatsvars ir vēl ievērojamāks – sasniedzot 42% – starp dzīvokļu iedzīvotājiem, kuri aktīvi izmanto alternatīvus uzlādes risinājumus ārpus savām mājām. Dati arī liecina, ka tikai nedaudz vairāk nekā pusei aptaujāto respondentu mājās ir pieejama uzlādes stacija, un puse no šiem risinājumiem ir attālināti vadāmi. Pat privātmāju īpašnieku vidū, kas šķietami varētu būt ideālais scenārijs uzlādei, 47% nav ierīkojuši speciālu vietu auto uzlādei. Tāpat ir konstatēts, ka plug-in hibrīdu īpašniekiem mājās uzlādes vieta ir retāk sastopama – tā nav pieejama 45% elektroauto un pat 63% plug-in hibrīdauto lietotājiem.
Elektromobilitātes eksperts Māris Sīklis uzsver, ka publiskās uzlādes infrastruktūras straujā attīstība Latvijā un visā Baltijā ļauj ērti integrēt auto uzlādi ikdienas gaitās un garākos braucienos, mazinot nepieciešamību pēc uzlādes stacijas mājās vai darbā. Arvien vairāk pilsētu un reģionu kļūst pieejami elektroauto lietotājiem, padarot ilgtspējīgu mobilitāti pieejamāku ikvienam.
Nākotnē paredzams, ka enerģētikas uzņēmumi turpinās aktīvi strādāt pie tīkla paplašināšanas, plānojot līdz 2030. gadam Baltijā izbūvēt vēl vairāk jaunu lieljaudas uzlādes punktu, īpaši uz Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) autoceļiem. Tas veicinās brīvu un plānošanas neradošu pārvietošanos ar elektroauto visā reģionā. Jau šobrīd dažādos tīklos pieejami vairāk nekā 1000 uzlādes pieslēgvietas, un plānots, ka līdz 2030. gadam to skaits sasniegs 3000.