tava loma būs prostitutka!
Es domāju, ok, šeit ir tā sāls… Divreiz es nevaru domāt, man nav nevienas citas lomas,” atceras Ieva.
Ieva gan sevi izglābusi no tā, ka pirmajā lomā viņai finālā bija jābūt kailai.
Runājot par kino, Ievas “lielā loma” bijusi filmā, kur, kā izrādās, viņa tā arī netika iekļauta. “Mēs ierodamies uz pirmizrādi, skatāmies filmu, un… titri. Filmā neiekļauto aktieru saraksts, un tur ir mans vārds!”
Savā stāstījumā viņa pieskaras arī “super mazajām lomām”, kas atstājušas lielu iespaidu uz viņas dzīvi.
Foto: “Bannija Manro nāve” Dailes teātrī
Piemēram, režisora Dž.Dž.Džilindžera izrādē “Bannija Manro nāve” Ieva bijusi viena no sešām dejotājām. Viņa mēģinājumu procesam piegājusi nopietni un patiešām mācījusies dejot ap stieni. “Tagad ir fināla ģenerālmēģinājums, mēs uzejam, visas dejo pie stieņiem, es kārtīgi nodejoju. (..) [Režisors] pienāk pie manis, un saka:
“Ieva, es nezināju, ka tu agrāk bārā dejoji!”
Es saku – nē, režisor, es tiešām mācījos, ieguldīju sirdi un darbu, es sevi pierādu šādās mazās lomās! Viņš tāds… neticu! Katrā ziņā pēc tam es viņu nepārliecināju, ka neesmu dejojusi bārā…”
Tiesa, šajā stāstā lielu nozīmi nospēlējusi Lilita Ozoliņa.
“Pēkšņi viņa tā: “Re (un parāda uz mani ar roku), tā ir jāstrādā īstai aktrisei!” Vismaz kāds mani pamanīja un novērtēja…”