Satraukumu par iespējamo Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas pauduši Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāji. Viņu vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (Zaļo un Zemnieku savienība) teikts – šāds solis varētu sagraut kopējo uzticību Eiropas centieniem novērst vardarbību pret sievietēm.
Vēstulē viņi norādīja, ka atturas komentēt Latvijas iekšpolitiskos procesus, taču pauda uzskatu, ka konvencija ir visaptverošs tiesiskais ietvars vardarbības novēršanai un atteikšanās no tās būtu solis atpakaļ.
“Es domāju, ka šādi jautājumi vienmēr ir diskusiju centrā, it īpaši tagad. Kad Norvēģijā mainījās politiskās tendences, tagad arī mēs redzam jauno kristīgo demokrātu līderi, uzsākot jaunu diskusiju par abortiem. Tāpēc es domāju, ka šīs ir tēmas, kas vienmēr ir jāapspriež, vienmēr ir jāizvirza darba kārtības augšgalā. Jo mēs zinām, ka ir cilvēki, kas vēlas atņemt sievietēm tiesības, un mēs to nevaram atļaut.
Tas ir signāls arī citām valstīm, ka sieviešu tiesības ir pakļautas spiedienam. Ka mēs vispār varam apspriest sieviešu tiesības. Manuprāt, tas nav apspriežams,”
izteicās Norvēģijas parlamenta deputāts Trulss Vasviks.
Tieši Vasviks jautājumu par Latvijas iespējamo izstāšanos no Stambulas konvencijas uzrunāja arī no Ziemeļvalstu padomes tribīnes, kurā pulcējušies reģiona ministri un parlamentu pārstāvji. Tas tika uzrunāts debatēs par ārlietām līdzās tādiem jautājumiem kā Izraēlas un Palestīnas koflikts, karš Ukrainā un citiem.
Vēstuli Saeimas priekšsēdētājai parakstījis, piemēram, Zviedrijas Riksdāga priekšsēdētājs Andreass Norlēns, Dānijas Folketinga priekšsēdētājs Sērens Gāde un Somijas Eduskuntas priekšsēdētājs Jusi Halla-aho.
KONTEKSTS:
Latvijā atkal aktualizējies jautājums par Stambulas konvenciju, jo Saeimā pēc opozīcijas ierosinājuma vērtē Latvijas izstāšanos no tās. Tā kā šādu ierosinājumu atbalsta arī koalīcijā ietilpstošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), ir liela iespējamība, ka to denonsēs. Tas izraisījis ne vien protestus sabiedrībā, bet arī šūpošanos koalīcijā.
Vienlaikus Saeimā nonākusi opozīcijas partiju un ZZS sagatavotā alternatīva Stambulas konvencijai. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) norādījusi, ka izstrādātā alternatīva nedod vietu ideoloģiskām interpretācijām. Vienlaikus tiesībsardze Karina Palkova uzsvērusi – Saeimā piedāvātajai deklarācijai nav juridiska spēka un tā pati par sevi nerada nekādas tiesiskas saistības.
Latvija Stambulas konvenciju ratificēja 2023. gadā – septiņarpus gadus pēc tās parakstīšanas. Tas bija laikā, kad labklājības ministrs bija ZZS politiķis Uldis Augulis. Toreiz viņš ZZS atbalstu konvencijas ratificēšanai pamatoja ar mērķi aizsargāt sievietes no vardarbības. Labklājības ministrija konvencijai toreiz pievienoja skaidrojošu pielikumu, kurā uzsvēra, ka konvencijā iekļautais un pretrunīgās diskusijās izmantotais termins “sociālais dzimums” nav saistīts ar pienākumu ieviest kādu citu izpratni par dzimumu Latvijas tiesību un izglītības sistēmā. ZZS nesen izplatīja paziņojumu, ka Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija pārkāpušas deklarāciju, jo izmantojušas to citiem mērķiem – popularizējušas citu izpratni par dzimumu, stiprinot dzimtes ideoloģiju Latvijā. Abas ministres pret to iebildušas.
Stambulas konvencijas mērķis ir aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības un novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, sodīt par to, kā arī sekmēt jebkādas vardarbības pret sievietēm izskaušanu un veicināt sieviešu un vīriešu faktisku līdztiesību. Labklājības ministrija iepriekš vēstīja, ka pēdējos gados Latvija būtiski stiprinājusi vardarbības mazināšanu.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu