Prokuratūra aģentūru LETA informēja, ka bijušais VK direktors apsūdzēts par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Lietā sākotnēji bija vēl viena persona, kurai bija tiesības uz aizstāvību, taču šīs personas statuss tika mainīts un tagad tā ir liecinieks.
Pēc prokuratūras sniegtās informācijas, pirmstiesas izmeklēšanā tikusi vērtēta arī bijušā Ministru prezidenta, vairāku VK un tās struktūrvienības – Ministru prezidenta biroja – amatpersonu un darbinieku iespējamā atbildība, bet gala rezultātā secināts, ka tieši VK direktors kā iestādes vadītājs bija atbildīgs par valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību tādu pakalpojumu iegādē, kas saistīti ar Ministru prezidenta ārvalstu komandējumiem.
Personas bezdarbības rezultātā Latvijai nodarīti zaudējumi 89 382 eiro apmērā, kas saskaņā ar likumu uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu ar smagām sekām, teikts apsūdzībā.
Pirmstiesas kriminālprocesa gaitā tika secināts, ka četros Ministru prezidenta ārvalstu komandējumos VK nelikumīgi pasūtīja un apmaksāja piecus speciālos līgumreisus, neraugoties uz iespēju laikus iegādāties regulāro komercreisu biļetes Ministru prezidenta delegācijas locekļiem.
Izmantojot regulāros komercreisus bez papildu izdevumiem, kas būtu saistīti ar nakšņošanu, VK varēja ieekonomēt valsts budžeta līdzekļus 89 382,90 eiro apmērā.
Vērtējot valsts budžetam nodarīto kaitējumu, prokuratūra ņēma vērā Valsts kontroles revīzijā par speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta komandējumos pielietoto metodoloģiju un izdarītos secinājumus par valsts budžeta līdzekļu nelikumīgu izmantošanu un par VK iespējām ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, izmantojot regulāros komercreisus.
Lai arī prokuratūra neapšaubīja Ministru prezidenta pilnvaras patstāvīgi lemt par nepieciešamību doties ārvalsts komandējumos, pirmstiesas kriminālprocesā izmeklētāji secinājuši, ka VK direktors kā iestādes vadītājs nenodrošināja, lai VK kā iestādē, kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par Ministru prezidenta darbības materiālo, tehnisko un organizatorisko nodrošināšanu, tiktu ievēroti Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertie principi un Ministru kabineta noteikumos paredzētie ierobežojumi ar komandējumu ceļa izdevumiem saistīto pakalpojumu apmaksai.
Prokuratūra ņēmusi vērā, ka speciālo līgumreisu apmaksai tika izmantoti valsts budžeta līdzekļi, kas saskaņā ar likumu par valsts budžetu 2022. gadam VK bija paredzēti drošiem Ministru prezidenta lidojumiem Covid-19 pandēmijas laikā, savukārt komandējumi tikai organizēti pēc ārkārtējās situācijas beigām.
Tādējādi prokuratūra secinājusi, ka VK direktors nepildīja viņam kā iestādes vadītājam saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, Likumu par budžetu un finanšu vadību un citiem normatīvajiem aktiem uzliktos amata pienākumus kontrolēt valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību VK, kā arī neveica darbības un nedeva rīkojumus viņa pakļautībā esošajām amatpersonām, lai tiktu atcelti pretlikumīgi pasūtītie speciālie līgumreisi.