Ceļojuma noslēgums un tirdzniecības sarunu spriedze
ASV prezidents Donalds Tramps ir uzsācis Āzijas turnejas noslēdzošo posmu Dienvidkorejā, kur viņš trešdien tikās ar valsts prezidentu Lī Džeimjunu. Galvenais jautājums, kas satrauc daudzus Dienvidkorejas iedzīvotājus, ir izredzes noslēgt nozīmīgu tirdzniecības vienošanos. Tramps, runājot par starptautisko tirdzniecību, izteicās neierasti atturīgi, norādot, ka “labākie darījumi ir tādi, kas darbojas visiem”. Viņš slavēja abu valstu “īpašās attiecības”, apgalvojot, ka tās ir “savienotas” un ka vienošanās ir tuvu.
Tomēr atšķirības starp Trampa prasībām un Dienvidkorejas piedāvājumu met ēnu pār abu līderu tikšanos Gyeongju pilsētā, kas šogad ir Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības (APEC) samita norises vieta. Galvenais šķērslis vienošanās panākšanai joprojām ir Trampa pieprasījums, lai Dienvidkoreja investētu 350 miljardus ASV dolāru Amerikas Savienotajās Valstīs. Seulas amatpersonas uzskata, ka tik liels finansiāls ieguldījums varētu destabilizēt viņu pašu ekonomiku, tāpēc labprātāk piedāvā aizdevumus un aizdevuma garantijas, kā arī valūtas maiņas līgumus.
Dienvidkorejas bažas un vēsturiskie žesti
Pirms Trampa ierašanās prezidents Lī Džeimjuns brīdināja par tirdzniecības barjeru pieaugumu. Viņš atzina, ka “laikā, kad pieaug protekcionisms un nacionālisms, un nācijas koncentrējas uz savu tūlītējo izdzīvošanu, vārdi kā ‘sadarbība’, ‘līdzāspastāvēšana’ un ‘iekļaujoša izaugsme’ var skanēt tukši”. Taču viņš uzsvēra, ka “paradoksālā kārtā tieši krīzes laikos APEC loma solidaritātes platformā kļūst spožāka”.
Lai gan Lī Džeimjuns, stājoties amatā jūnijā, bija izrādījis atzinību Trampam, šoreiz viņš dāsni apdāvināja ASV prezidentu Gyeongju, pasniedzot viņam zelta medaļu un karaļa kroni. Medaļa ir augstākais valsts apbalvojums – Lielais Mugunghwa ordenis -, un Tramps ir pirmais ASV prezidents, kas to saņēmis. Tramps atzinīgi novērtēja dāvanu, paužot vēlmi to uzreiz pielaikot. Tāpat tika pasniegta Sillas karalistes karaļa kroņa kopija, kas valdīja no 57. gada pirms mūsu ēras līdz 935. gadam. Tomēr pamatjautājums, uz ko daudzi Dienvidkorejā cerēja, bija Lī Džeimjunas panākumi tirdzniecības sarunās ar Trampu.
Neuzticības ēna un APEC samita nozīme
Kopš abu līderu tikšanās Baltajā namā augustā, attiecības starp Seulu un Vašingtonu ir saasinājušās, īpaši pēc ASV imigrācijas reida Hyundai rūpnīcā Džordžijā septembrī, kur tika aizturēti vairāk nekā 300 Dienvidkorejas pilsoņu. Šis incidents izraisīja sašutumu un nodevības sajūtu. Lī Džeimjuns norādīja, ka uzņēmumi vilcinās veikt turpmākus ieguldījumus, ja vizu sistēma netiks uzlabota, un piebilda, ka vietējo rūpnīcu izveide ASV kļūs ārkārtīgi sarežģīta vai radīs nopietnas neērtības.
APEC samits, kas izveidots 1989. gadā kā 12 dalībvalstu forums brīvās tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības veicināšanai, tagad pulcē 21 dalībvalsti, tostarp ASV, Dienvidkoreju, Ķīnu, Japānu, Austrāliju un Krieviju. Šīs dalībvalstis veido 37% no pasaules iedzīvotāju skaita un vairāk nekā pusi no globālās preču tirdzniecības. Kā saimniece Dienvidkoreja nodrošina platformu tirdzniecības spriedzes mazināšanai.
Trampa un Sji tikšanās un Ziemeļkorejas provokācijas
Kamēr Seula cenšas panākt vienošanos ar ASV, ceturtdien paredzēta arī ilgi gaidītā Trampa un Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina tikšanās. Abi līderi pēdējos mēnešos ir iesaistīti tirdzniecības karā, kurā Vašingtona noteikusi augstus tarifus un tehnoloģiju kontroles, bet Pekina atbildējusi ar ierobežojumiem retzemju piegādēm. Nav skaidrs, vai kāds no līderiem būs gatavs piekāpties, taču abas puses ir norādījušas, ka vēlas mazināt spriedzi.
Analītiķi uzskata, ka Dienvidkorejai, izmantojot savu APEC saimnieces lomu, vajadzētu paust vēstījumu no “vidējām lielvalstīm”, kas atbalsta brīvo tirdzniecību un globālo sadarbību, nevis ļauties Vašingtonas un Pekinas sāncensībai. Tikmēr Dienvidkorejas kaimiņiene Ziemeļkoreja trešdien paziņoja par jūras virzienā uz virsmu raidītu spārnoto raķešu izmēģinājumu, demonstrējot savas militārās spējas. Ziemeļkorejas ziņu aģentūra KCNA apgalvo, ka izmēģinājums bijis veiksmīgs un ka ieroči palīdzēs paplašināt valsts kodolieroču militāro spēku darbības sfēru. Tramps, reaģējot uz Ziemeļkorejas raķešu izmēģinājumu, tos noraidīja, sakot: “Viņš ir palaidis raķetes gadu desmitiem, vai ne?” Lai gan iepriekš Tramps apsvēra iespēju pagarināt savu uzturēšanos Dienvidkorejā, lai tiktos ar Kima Čenuna, viņš norādīja, ka “grafiks ir ļoti saspringts”. Ziemeļkoreja līdz šim ir noraidījusi Vašingtonas un Seulas piedāvājumus, paziņojot, ka neatsāks diplomātiskās attiecības, kamēr ASV neatteiksies no prasības par Ziemeļkorejas denuklearizāciju.