Dienvidkorejā ceturtdien plānota ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanās ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu, kas būs pirmā abu lielvalstu līderu tikšanās kopš Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā.
Pēdējoreiz abi tikušies Trampa pirmās prezidentūras laikā pirms sešiem gadiem. Šoreiz sarunas notiks Āzijas un Klusā okeāna reģiona ekonomiskās sadarbības samita laikā.
ASV un Ķīnas attiecības patlaban ir sarežģītas – joprojām neatrisināts ir augsto tarifu jautājums. Tramps gan iepriekš izteicies, ka viņam par sarunām ar Ķīnu esot laba priekšnojauta, jo prezidenti viens otram patīkot.
Britu satīriķis Kaja Mars zīmējumā attēlojis ASV un Ķīnas līderu cīņu par tarifiem
Foto: EPA, ANDY RAIN
No sarunu gaitas būs atkarīgs, kā tālāk veidosies ekonomiski abpusēji atkarīgo milžu attiecības. Brīdinot par Ķīnas izplešanos, negodīgu konkurenci, bruņošanos un intelektuālā īpašuma zādzībām, Trampa administrācija tarifu vilnī Ķīnai piešķīra vismelnākās kārtis, ceļot ievedmuitas tarifus pāri 100 procentiem. Ķīna cirta pretī, arī ieviešot sankcijas un izmantojot vienu no saviem niknākajiem ieročiem – nosakot pamatīgas eksporta kontroles ASV tik nepieciešajiem retzemju metāliem.
Vēl pirms abu prezidentu tikšanās gan ASV, gan Ķīnas delegācijas ir paziņojušas, ka ir vienošanās par tirdzniecības līguma rāmi. Taču tajā, visticamāk, nebūs pilnīgas atteikšanās no tarifiem, Latvijas Televīzijai skaidro Bonija Glāzere, Vācijas Māršala fonda eksperte Vašingtonā.
“Es nedomāju, ka šī tikšanās būs liels izrāviens. Abi prezidenti redz sevi kā cīnītājus par spēcīgākām pozīcijām starptautiskajā sistēmā. Viņi viens otra valstis redz kā vislielāko pretinieku. Viņi abi ir koncentrējušies uz to, kā stiprināt pašiem savas zemes,” norāda Glāzere.
“Tiesa, prezidenti varētu raudzīties pēc kādiem risinājumiem, kā panākt zināmu stabilitāti attiecībās, bet abi šajā ziņā grib iegūt laiku, un, ja arī neizdosies rast fundamentālus risinājumus, viņi vismaz centīsies uz brīdi nolikt malā aizkaitinājumu.”
Sarunās neizbēgami tiks skarta arī politika. Tramps ir norādījis, ka vēlas Ķīnas palīdzību, lai risinātu Krievijas sākto karu Ukrainā, kas svarīgi, lai viņš spētu apliecināt, ka ir konfliktu risinātājs. Tramps savulaik arī izteicies, ka varētu piemērot sankcijas valstīm, kuras no Krievijas iepērk naftu, un Ķīna ir starp tām. Pēdējās dienās retorika ir mainījusies, sakot, ka Ķīna to darot arvien mazāk. Tramps gribētu, lai Sji tieši runā ar Krievijas vadoni Putinu.
“Sji Dzjiņpins ir bijis ļoti izvairīgs iesaistīties jebkādās miera sarunās ar Ukrainu. Ķīna ir teikusi, ka tas ir Krievijas un Ukrainas karš. Tiesa, Pekina nav noliegusi, ka varētu piedalīties Ukrainas rekonstrukcijas projektos, nav izslēgusi arī, ka varētu nosūtīt savus miera uzturētājus uz Ukrainu, ja būs tāds ANO mandāts.
Taču Sji Dzjiņpins nekad neizdarīs spiedienu uz Putinu. Šie līderi labi apzinās kopējās intereses, kurās ir arī mazināt Amerikas globālo ietekmi,” uzskata Glāzere.
Eksperti spriež, ka Trampa un Sji sarunās, visticamāk, tiks skarts arī Taivānas jautājums. Ķīnas līderis spiedīs Trampu izteikties pret Taivānas neatkarību, ņemot vērā, ka ASV prezidents nesen ir paudis šaubas, ka Ķīna jebkad varētu uzbrukt Taivānai. Taču, visticamāk, Tramps saglabās ASV atbalsta nostāju Taivānai, apzinoties, ka atkāpšanās no tās būtu pārāk liels risks.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu