SPKC norāda, ka akūts insults ir viens no vadošajiem mirstības un ilgstošas invaliditātes cēloņiem pasaulē, tostarp arī Latvijā.
Pērn insulta dēļ Latvijā nomira 1396 cilvēki. Savukārt laika posmā no 2019. līdz 2023. gadam valstī ik gadu stacionāros ārstējušies aptuveni 7000 pacientu ar insultu, un šī slimība bieži izraisa smadzeņu funkciju traucējumus, to zudumu vai pacienta nāvi.
Pēc insulta cilvēkam var saglabāties ilgstoši traucējumi, piemēram, kustību, runas, uzvedības, redzes, domāšanas, atmiņas vai emociju traucējumi, kas var rasties, laikus nesaņemot palīdzību.
Ģimenes ārste Dārta Puriņa pasākumā norādīja, ka, lai gan daudzi cilvēki uzskata, ka insults notiek pēkšņi, tas reti nejaušība.
Lielākoties to var novērst, laikus atpazīstot un koriģējot riska faktorus. Ģimenes ārste skaidro, ka par gaidāmo problēmu nereti liecina dažādi “sarkanie karogi” – paaugstināts asinsspiediens, holesterīna līmenis, liekais svars, mazkustīgums vai smēķēšana.
Pieredze gan rādot, ka, lai gan valsts apmaksāts sirds un asinsvadu slimību profilaktiskais skrīnings ir pieejams jau no 40 gadu vecuma, daudzi par to sāk interesēties tikai pēc 50 gadiem, kad risks jau ir būtiski palielinājies.
Ģimenes ārste aicina neignorēt paaugstinātu asinsspiediena vai holesterīna līmeni. To nevajadzētu skaidrot ar iedzimtību. Svarīgi ir sadarboties ar ģimenes ārstu un meklēt risinājumus.
Speciāliste skaidroja, ka profilakses nolūkos ārsta apmeklējuma biežumu katram pacientam individuāli nosaka ģimenes ārsts, vadoties pēc veselības stāvokļa un riska faktoriem. Ja cilvēks nav bijis pie ārsta pēdējo divu vai trīs gadu laikā, ieteicams pierakstīties uz pārbaudi.