Kameropera „Cantus Firmus” – Drosmīga Sieviešu Balsu Koncertā Zaudējoties Dabai Un Sabiedrībai
Ģertrūdes ielas teātrī 22. oktobrī pirmizrādi piedzīvojusī laikmetīgā kameropera „Cantus Firmus” ir ne tikai muzikāls baudījums, bet arī dziļš pārdomu avots par sieviešu kopības spēku, dabas aizstāvību un mūsdienu sabiedrības izaicinājumiem. Šis darbs, ko radījusi igauņu režisore Barbara Lehtna un dramaturģe Ieva Krūmiņa, ir otrā daļa iecerētajā triptihā, kas veltīts sieviešu kolektīvajai pieredzei – viņu rūpēm, šaubām, skumjām un spēcīgajai enerģijai. Turpinot iepriekšējās izrādes „Monstera Deliciosa” motīvus, „Cantus Firmus” vēsta par spēka un savas misijas apzināšanos pasaulē, kas šķiet dreifējam uz katastrofas salu.
Aligatora Metafora Un Vēsturiskā Skanējuma Savijums
Izrādes vizuālā identitāte – ar femīnām iezīmēm apveltīts aligators, kas plīvo sociālo tīklu algoritmos, – jau sākotnēji raisīja interesi un ziņkāri. Šis tēls, ko radījis Signijs Joce, ir negaidīts un provokatīvs, lieliski sasaucoties ar izrādes būtību. Nosaukums „Cantus Firmus”, kas latīņu valodā nozīmē „stingra, pamatīga dziesma”, vēsturiski apzīmē viduslaiku un renesanses baznīcas mūzikas pamatmelodiju, kurai pievienojas citas balsis, radot bagātīgu polifoniju. Šī muzikālā struktūra tiek izmantota arī izrādē, savijot senatnīgu skanējumu ar mūsdienu aktualitātēm.
Purva Sāga Kā Politiskā Metafora
„Cantus Firmus” centrā ir četru sieviešu polifoniska saruna par Latvijas dabas resursa – purva – apdraudējumu un izredzēm to glābt. Tomēr šis purvs ātri vien transformējas par metaforu politiskā mēroga purvam, kurā šobrīd esam „iestiguši”. Tas atspoguļo centienus ierobežot sieviešu tiesības, izvēli un brīvo gribu, kā arī apšaubīt starptautisku dokumentu nozīmi, kas definē cieņpilnu attieksmi. Bailes no „svešā, citādā un nesaprotamā” kļūst par Latvijas vērtību aizsegu. Izrādes veidotāju sākotnējais iecerējums, visticamāk, nebija saistīts ar šī brīža politisko dienaskārtību, taču tas spilgti savijas ar mūsdienu sieviešu balsīm, kuras vairs nevar atļauties klusi skumt par dabas izpostīšanu. Šajās skumjās dzimst dusmas, un dusmās atrodams racionāls spēks – kopībā.
Madrigāli Par Politisko Vienaldzību Un Sociālo Nogurumu
Komponistes Līvas Blūmas radītais skaņu materiāls, kas balstīts renesanses polifoniskajā stilistikā, mijas ar vienkāršas sarunas formā pasniegtajiem tekstiem par mūsdienu aktualitātēm. Tas veido suģestējošu korelāciju. Baznīcas madrigālu stilā izskan trāpīgs novērojums par to, ka Latvijā cilvēki protestē vien tad, ja prasa Saeimas atlaišanu. Šis muzikālais vēstījums ar klasisku eleganci aktualizē politiskās vienaldzības un sociālā noguruma tēmu. Izrādes skaņu audums attīstās no polifoniskā kanona, caur laikmetīgas mūzikas meklējumiem, atgriežoties pie renesanses madrigāla, ļaujot katrai no dziedātājām – Līgai Paeglei ar samtaini zemo un mātišķo balsi, japāņu dziedātājai Shino Yamasaki ar askētiski dzidro un modinošo tembru, un Gitas Rebekas Adleres balsij – ieskanēties savā unikālajā dvēseliskajā noskaņojumā un eksistenciālajās rūpēs.
Sieviešu Kopības Spēks Dabā Un Sabiedrībā
„Cantus Firmus” ir vairāk nekā tikai mākslas darbs; tas ir aicinājums uz dialogu un rīcību. Kā daļa no Barbaras Lehtnas, Lindas Krūmiņas un Līvas Blūmas veidotā triptiha, tas turpina aplūkot svarīgas tēmas, kas aizsākās jau „Monstera Deliciosa”. Izrāde akcentē „sievietes skatpunktu”, nevis kā pretstatījumu vīriešu pasaulei, bet kā paplašinātu uztveri, kas ļauj ieraudzīt nianses un dziļumus, kas citkārt varētu palikt nepamanīti. Četru sieviešu apvienošanās purva aizstāvības misijā uzsver kopības spēku un to, ka dažādas pieredzes un perspektīvas var veidot spēcīgu aizstāvības fronti. Tā ir apliecinājums tam, ka māksla spēj ne tikai atspoguļot pasauli, bet arī iedvesmot un virzīt to uz labāku nākotni. „Cantus Firmus” ir drosmīgs aicinājums apzināties savstarpējo saistību un aktīvi iesaistīties, lai aizstāvētu to, kas mums dārgs – gan dabu, gan sabiedrību.