Ukrainā jau vairāk nekā gadu ieslodzītie var nomainīt cietuma kameru pret labprātīgu pievienošanos armijai. Valsts bruņotajiem spēkiem tā pievienojušies jau vairāk nekā 10 tūkstoši ieslodzīto.
Pērnā gada maijā Ukrainā pieņēma likuma grozījumus, kas ļāva par dažādiem noziegumiem notiesātajiem ar tiesas lēmumu izkļūt no ieslodzījuma vietām, ja viņi pievienojas Ukrainas bruņotajiem spēkiem cīņā pret iebrucēju. Lēmumu doties karot ieslodzītie var pieņemt paši, un tas viņiem netiek uzspiests.
Šo atļauju var saņemt tikai ar tiesas lēmumu un tikai tie ieslodzītie, kuru atlikušais soda laiks nepārsniedz trīs gadus. Un arī ne visi – par tīšām slepkavībām notiesātajiem šāda iespēja netiek dota. Tāpat arī tiem, kas notiesāti par Ukrainas nacionālās drošības apdraudēšanu, kā arī izvarotājiem, par pedofiliju notiesātajiem un tiem, kas tiesāti par pārkāpumiem īpaši atbildīgos amatos.
Cilvēktiesību organizācija “Zmina” aplēsusi, ka pagājušā mēnesī Ukrainas armijai šādā veidā pievienojušies vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku.
Kā liecina šorīt Ukrainas sabiedriskā medija “Suspilne” ziņotais no Černivcu apgabala – no Sokirjanskas labošanas darbu kolonijas vien valsti aizstāvēt devušies jau 195 ieslodzītie un vēl pieci ieslodzītie šobrīd gaida tiesas lēmumu, kas ļautu viņiem doties karot.
Ukrainas sabiedriskajam medijam “Suspilne” bija arī iespēja aprunāties ar tiem, kas vēlas to darīt.
“Noslēdzu līgumu, jo gribu iesaistīties mūsu valsts aizsardzībā un dienēt armijā,” stāsta Andrijs. “Lai mani tuvinieki varētu gulēt mierīgi un iebrucēji netiktu līdz šejienei… Mans brālis karo. Pats esmu elektriķis un neslikti vadu auto.”
“Militāras pieredzes man nav, bet nolēmu pamēģināt – varbūt izdosies,” pauž Maksims. “Mājās mani gaida mamma un māsa. Viņas pret to izturas normāli – ka es dodos dienēt.”
Tomēr ne visi medija uzrunātie ieslodzītie vēlējās izmantot šādu iespēju. Bija arī tāds, kas teica – karš nav piemērots visiem, un labāk viņš paliek tur, kur arī šobrīd ir, proti – ieslodzījuma vietā.
Informācija par kopumā valstī notiekošās mobilizēšanas sekmēm šobrīd ir ierobežota. Netiek atklāts ne tas, cik daudz karavīru nepieciešams, gan arī tas, kādi ir nākotnes plāni attiecībā uz karošanu. Skaidrs gan, ka armijas rindas nemitīgi jāpapildina, jo karš turpinās.
Arī mobilizācija turpinās, un publiskajā telpā ļoti bieži parādās informācija par dažādām nebūšanām iesaukšanas procesā.
Šodien Odesas iesaukšanas centrs ziņo par uzbrukumu saviem darbiniekiem mobilizācijas pasākuma laikā. Pilsētā pie tirgus izcēlies kautiņš starp bariņu iesaukšanas centra darbinieku un iedzīvotājiem. Nekārtību rezultātā bojāta arī iesaukšanas centra dienesta automašīna – mikroautobuss apmests riteņiem gaisā.
Iesaukšanas centrs ir paziņojis, ka notikušo uzskata nevis vienkārši par cilvēku protestu, bet uzbrukumu “likumīgam mobilizācijas procesam”. Visai bieži medijos tiek ziņots arī par gadījumiem, kad jautājumus raisa pašu iesaukšanas centru darbinieki.
Piemēram, 24. oktobrī Kijivas policija ziņoja, ka ierosināts kriminālprocess par kāda vīrieša nāvi iesaukšanas centrā Kijivā. Šīs iestādes darbinieki vardarbību noliedz un apgalvo, ka mobilizētais vīrietis pēkšņi zaudējis samaņu un krītot sasitis galvu, kā rezultātā miris. Šobrīd lietā turpinās izmeklēšana.
Šis nav pirmais šāda veida gadījums, ir bijuši virkne citu dīvainu nāves gadījumu iesaukšanas centros, tāpat publiski izskanējušas ziņas arī par to, ka joprojām iespējams, ka šajos centros no mobilizētajiem izspiež naudu. Šādu problēmu fiksēja jau pilna apmēra kara pirmajos gados.
Papildus sarežģījumiem mobilizācijas procesā liels izaicinājums armijai ir arī augstie dezertēšanas rādītāji.
Kopš pilna apmēra iebrukuma sākuma līdz šā gada septembrim tiesībsargi ierosinājuši gandrīz 290 tūkstošus krimināllietu par dezertēšanu un patvaļīgu armijas atstāšanu.
Cīnoties ar šo problēmu, pērn tika pieņemti likuma grozījumi, kas ieviesa mehānismu, kā dezertējušie var brīvprātīgi atgriezties armijā un atbrīvoties no kriminālatbildības par to, ka pirmo reizi to patvaļīgi pametuši.
Tomēr izskatās, ka tas nav jūtami uzlabojis situāciju, un parlamentā iesniegts priekšlikums, ar kuru pēc būtības grožus plānots savilkt ciešāk – dezertieriem varētu būt nopietnākas nepatikšanas par patvaļīgu armijas atstāšanu.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu