Izraēlas armija apstiprinājusi, ka trešdien veikusi triecienu ieroču noliktavai Gazas joslas ziemeļos. Teroristu grupējuma “Hamās” kontrolētā civilās aizsardzības iestāde saka, ka Izraēlas veiktajos triecienos aizvadītajā naktī un no rīta nogalināti vairāk nekā 100 cilvēki, no tiem trešā daļa bērni. Aģentūra AFP esot apstiprinājusi statistiku ar avotiem vairākās Gazas slimnīcās.
Pēc Izraēlas spēku veiktajiem triecieniem Gazas joslā jaunākajos ārvalstu un organizāciju paziņojumos saklausāmi dažādi vēstījumi. ANO augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos Folkers Tirks, triecienus raksturojot kā šausmīgus, aicinājis visas iesaistītās puses nepieļaut, lai miers izslīdētu ārā no rokām.
Savukārt Izraēlas un “Hamās” konflikta vidutājas Kataras premjers pauda pārliecību, ka pamiers noturēsies.
Domnīcas “Ārējo attiecību padome” pasākumā Ņujorkā Kataras premjerministrs Muhameds bin Abdulrahmans Attani neapsūdzēja Izraēlu pamiera pārkāpšanā. Tajā pašā laikā par to, ka pamiers ir spēkā, liecinot arī ASV apņemšanās, paudis Attani.
Eiropas Savienības nostāju, ka visas puses aicinātas ievērot pamieru, trešdien uzsvēra Eiropas Komisijas runasvīrs Anvars el Anuni. Eiropas Komisijas viceprezidente Teresa Ribera ierakstā sociālajos medijos publicējusi viedokli, ka ir “jādod iespēja mieram, nevis jāattaisno jauni triecieni”.
Vācijas ārlietu ministrs Kristians Vādefūls aicinājis Izraēlu ievērot savaldību. Šāds paziņojums izplatīts pirms diplomāta gaidāmās vizītes reģionā.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī “Hamās” sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas Rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu “Hamās”. Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam.
2024. gada novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjera Netanjahu un citu Gazas karā iesaistīto amatpersonu aizturēšanai, apsūdzot viņus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
2025. gada vasarā Izraēlas veiktās ilgstošās Gazas teritorijas blokādes un aktīvā bombardēšana novedusi pie katastrofāla bada, pirmās nepieciešamības preču un ūdens trūkuma. Starptautiskā genocīda pētnieku asociācija un ANO pārstāvji aicinājuši Telavivas rīcību šajā teritorijā atzīt par genocīdu
Pieaugot Rietumvalstu spiedienam uz Izraēlu, arvien skaļāk izskan aicinājumi atzīt Palestīnas valsti. Līdz šim to paveikušas vairāk nekā 150 ANO dalībvalstis, tostarp 11 no 27 Eiropas Savienības valstīm, piemēram, Spānija, Rumānija, Zviedrija, Īrija un Bulgārija. Rudenī Palestīnas valsti atzina Lielbritānija, Kanāda un Austrālija, kā arī Portugāle un Francija. Šādu valstu soli kritizējusi Izraēla un tās sabiedrotās ASV.
Oktobra sākumā ASV prezidents Donalds Tramps piedāvāja Izraēlai un “Hamās” savu 20 punktu pamiera plānu, uzsverot, ka abām pusēm tas jāpieņem. Pēc vairākas dienas ilgām netiešām sarunām Ēģiptē “Hamās” un Izraēla plānam piekrita. Drīz pēc tam Izraēla sāka daļēji atvilkt savus spēkus no Gazas joslas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu