Starptautiskais Baha kamermūzikas festivāls piepilda Rīgu ar majestātisku skaņu pasauli
Rīgā šobrīd valda īpaša gaisotne, jo pilsēta ir uzņēmusi Starptautisko Baha kamermūzikas festivālu, kas pulcē cienītājus un izcilākos mūziķus no visas pasaules. Šis nozīmīgais notikums, kas norisinās no 29. oktobra līdz 2. decembrim, aicina ikvienu baudīt Johana Sebastiana Baha mūzikas dziļumu un emocionālo spēku. Festivāls, kas šogad norisinās jau 25. reizi, ir kļuvis par tradīciju, kas godina baroka laikmeta ģēniju un iepazīstina ar Baha daiļradi jaunās un aizraujošās interpretācijās. Tā ir iespēja piedzīvot kamermūziku kā dzīvu, dvēselisku mākslas formu, kas spēj uzrunāt un vienot cilvēkus neatkarīgi no laika un tautības.
Mūzikas ceļojums cauri gadsimtiem
Festivāla programma ir rūpīgi veidota, piedāvājot klausītājiem gan reti dzirdētus Baha skaņdarbus, gan arī viņa laikabiedru un pēcteču kompozīcijas, kas atklāj baroka un renesanses mūzikas daudzveidību. Šogad īpaša uzmanība pievērsta arī jaunajiem talantiem, dodot viņiem platformu sevi apliecināt un iepazīstināt ar savām interpretācijām. Kā atzīst festivāla direktore Aina Kalnciema, Baha mūzikas fonds vienmēr cenšas iepazīstināt ar jauniem māksliniekiem un aizvien meklē jaunas muzikālās izpausmes formas. Šogad festivālā piedalās arī izcili mūziķi, piemēram, viola da gamba virtuozs Paolo Pandolfo, kurš tiek dēvēts par “viola da gamba Paganīni”, un baroka vijolnieks Sergejs Malovs. Viņu sniegums sola aizraut klausītājus ar meistarīgu tehniku un dziļu muzikālo izjūtu.
Intimitāte un garīgā dimensija
Starptautiskā Baha kamermūzikas festivāla būtība slēpjas tā spējā radīt intīmu un dvēselisku atmosfēru. Atšķirībā no grandioziem simfoniskiem koncertiem, kamermūzika ļauj dziļāk izjust katru skaņu, katru niansi un radīt īpašu saikni starp izpildītājiem un klausītājiem. Kā uzsver festivāla veidotāji, šī mūzika spēj sniegt garīgu spēku un “nemirstības pieskārienu” ikvienam, kurš to pieņem ar atvērtu sirdi. Koncerti notiek Rīgas vēsturiskajos un akustiski izcilākajos dievnamos un koncertzālēs, piemēram, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Rīgas pils telpās, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Mazajā ģildē, radot vēl lielāku svinīguma sajūtu un ļaujot pilnībā iegremdēties Baha mūzikas pasaulē.
Jaunas skaņu ainavas un radošās izpausmes
Papildus tradicionālajām Baha kamermūzikas interpretācijām, festivāls nebaidās eksperimentēt un iekļaut arī jaunus mākslinieciskos risinājumus. Šogad īpaši izcelta ir skaņu mākslinieces Sofijas Zaicevas audiovizuālā performanse “Mēbiusa kantāte”, kas balstīta uz Baha mūzikas iedvesmu un sola atklāt pavisam jaunas skaņu ainavas. Tas ir apliecinājums tam, ka Baha mūzika ir dzīva un spēj iedvesmot arī mūsdienu māksliniekus radīt inovatīvus projektus. Festivāls turpina savu misiju – atklāt Baha daiļradi no “klusākās puses”, pierādot, ka pat nedaudzi skaņdarbu elementi kamermūzikā var atklāt tikpat nozīmīgas idejas un saturu kā viņa lielformu vokāli simfoniskie darbi. Tā ir aicinājums baudīt mūziku, kas kopj dvēseli un sniedz garīgu balstu.