Virkne pasaules mediju ir pievērsuši uzmanību Saeimas ceturtdienas lēmumam par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas.

ĪSUMĀ:

  • Par Saeimas lēmumu raksta tādi mediji kā BBC, AP, AFP, DPA, LRT, “Reuters”, “Deutsche Welle”, “France 24”, “Euronews”, “Politico” un “Bloomberg”.
  • Lietuvā izskan bažas par cilvēktiesību standartiem Baltijas valstu reģionā.
  • Sieviešu tiesību aizstāve uzskata, ka lēmums liecina par Krievijas naratīvu izplatīšanos Latvijā.
  • “Amnesty International” ieskatā lēmuma realizācija būs postošs trieciens visu no vardarbības cietušo cilvēku aizsardzībai.
  • Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidents uzskata, ka šis lēmums ir “bīstams signāls”.

Par Saeimas lēmumu raksta pasaules vadošās ziņu aģentūras BBC, AP, AFP, DPA un “Reuters”. Par izstāšanos raksta arī tādi izdevumi un raidsabiedrības kā “Deutsche Welle”, “France 24”, “Euronews”, “Politico”, “Bloomberg” un citi. Saeimas lēmumam uzmanība pievērsta arī kaimiņvalstī, proti, to atainoja arī Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Lietuvas Cilvēktiesību centra direktore Jūrate Juškaite uzskata, ka Latvijas izstāšanās varētu radīt iespaidu, ka reģions virzās Ungārijas virzienā.

“Tas rada jautājumus par cilvēktiesību standartiem mūsu reģionā, kā arī par demokrātijas samazināšanos un to, vai reģions nesāk līdzināties Ungārijai,” viņa pauda LRT.

Viņasprāt, Latvijas lēmums radīs arī negatīvu iespaidu Lietuvā, kur Stambulas konvencija joprojām nav ratificēta.

Pasaules mediji uzsver, ka, ja Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs parakstīs Saeimas pieņemto likumu, Latvija kļūs par pirmo Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, kas izstāsies no Stambulas konvencijas. Vienīgā valsts, kas to denonsējusi ir Turcija, kas nav ES dalībvalsts.

“Politico” un arī citi mediji citē Tamaras Dekanosidzes, nevalstiskās organizācijas “Equality Now” pārstāves, pausto, ka politiķi, kuri iestājās par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas, atkārto Krievijas naratīvus. Viņasprāt, konvencijas pielīdzināšana “LGBTQ ideoloģijas izplatīšanai” ļauj politiķiem ieņemt “nacionālo vērtību aizstāvju” tēlu, gūstot noteikta elektorāta balsis.

“Tas nozīmētu, ka vērtību, tiesību sistēmu un pārvaldības ziņā Latvija būtu vairāk pakārtota Krievijas, nevis Eiropas Savienības un Rietumu valstu, sistēmai,” viņa teica, piebilstot, ka tas “tieši kalpos Krievijas interešu sasniegšanai šajā valstī”.

Dekanosidzes pārstāvētās organizācijas ieskatā lēmums iedrošina cilvēktiesību pretinieku kustības visā Eiropā un atbalsta to valdību autoritāras tendences, kas attālinās no likuma varas, starptautiskā taisnīguma un demokrātiskajām vērtībām.

Viedokli par Latvijas lēmumu paudusi arī starptautiskā cilvēktiesību organizācija “Amnesty International”. Tās ieskatā Latvijas izstāšanās no Stambulas konvencijas būtu postošs trieciens valsts sieviešu un meiteņu, kā arī visu cilvēku, kas saskaras ar vardarbību ģimenē, aizsardzībai un tiesībām.

Organizācija aicina Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču izmantot savas veto tiesības, lai apturētu Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas. Bet starptautiskās sieviešu tiesību organizācijas “Equality Now” ieskatā

Savukārt Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) prezidents Teodors Rusopuls paziņoja, ka Saeimas lēmums izstāties no Stambulas konvencijas ir bīstams signāls.

“Sieviešu tiesību un cilvēktiesību jomā Eiropā šis ir nepieredzēts un dziļi satraucošs solis atpakaļ,” paziņojumā uzsver EPPA prezidents.

“Latvija devusi bīstamu signālu, ka sieviešu drošību un cieņu var apšaubīt vai ka tas ir debatējams jautājums,” norāda Rusopuls, piebilstot, ka Saeimas lēmums pieņemts “sasteigti un dezinformācijas iespaidā”.

“Latvija tagad seko Turcijai, kas [no konvencijas] izstājās 2021. gadā. Kopš tā laika strauji pieaudzis sieviešu slepkavību skaits un vardarbība pret sievietēm,” apgalvo EPPA prezidents.

KONTEKSTS:

Saeimas vairākums 30. oktobrī pēc 13 stundu darba nolēma, ka Latvijai jāizstājas no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas. “Par” balsoja 56 deputāti, “pret” bija 32 deputāti, bet divi parlamentārieši atturējās. 

Tagad šis jautājums nonācis uz Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča galda, kuram jāizlemj, ko darīt tālāk. Daļa Saeimas deputātu jau grasās lūgt prezidentu nodot likumu, kas paredz konvencijas denonsēšanu, otrreizējai caurlūkošanai. “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics pavēstījis, ka pie prezidenta grasās vērsties arī vairāk nekā 100 nevalstisko organizāciju, aicinot šo likumu neizsludināt. 

Savukārt par iespēju vērsties Satversmes tiesā jau izteikušies “Progresīvie” un “Jaunā Vienotība”. Saņemot šādu pieteikumu, Satversmes tiesas kolēģijai jālemj, vai ierosināt lietu. 

Valodas kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņot par kļūdu