Paredzams, ka Orbāns jau tuvākajā laikā vērsīsies Baltajā namā, lai pieprasītu sankciju mīkstināšanu pret Krieviju, kas ļautu turpināt iepirkt Krievijas energoresursus.
“Ungārija ir valsts bez izejas pie jūras… Mēs esam atkarīgi no tiem transporta maršrutiem, pa kuriem enerģija var nonākt Ungārijā, un galvenokārt tie ir cauruļvadi,” paziņoja Orbāns un atzina, ka Ungārija ir atkarīga no Krievijas piegādēm.
7. novembrī ir plānota Orbāna tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kurā Orbāns cer noslēgt plašu ekonomisko vienošanos.
“Mums ir jāskaidro amerikāņiem šī īpašā situācija. Vēlamies, lai mums ļautu izdarīt izņēmumu no amerikāņu sankcijām pret Krieviju,” teica Orbāns.
Situāciju sarežģīja nesenais ugunsgrēks Ungārijas uzņēmuma MOL galvenajā naftas pārstrādes rūpnīcā pie Donavas, liekot tai strādāt ar samazinātu jaudu.
Lai kompensētu potenciālo degvielas deficītu, Ungārijas valdība sagatavojusi likumprojektu par degvielas uzpildes rezervēm kritiski svarīgajām nozarēm ārkārtas situācijās.
“No Ungārijas skatupunkta, Tramps ir aizgājis pārāk tālu. Tādēļ mēs centīsimies atrast izeju no šīs situācijas, kas ir svarīgi Ungārijai,” piebilda Orbāns.
ASV puse tomēr nav izrādījusi nekādu līdzjūtību. ASV sūtnis NATO Metjū Vitakers paziņoja, ka Budapešta nav spērusi nekādus soļus, lai samazinātu atkarību no Krievijas energoresursiem.
“Ungārija, atšķirībā no saviem kaimiņiem, nav darījusi neko, lai mazinātu piegāžu apjomus no Krievijas. Mēs strādāsim gan ar viņiem (ungāriem), gan ar viņu kaimiņiem. Piemēram, Horvātija varētu palīdzēt Ungārijai,” uzsvēra diplomāts.
Viņš atgādināja, ka Horvātiju šķērso naftas vads, kas var nodrošināt naftas piegādes Ungārijai un Slovākijai, taču Orbāns alternatīvus variantus sauc par “pārāk dārgiem” un uzstāj, ka Krievijas nafta ir vienīgais risinājums viņa ekonomikai.