Tā, piemēram, amerikāņu amatpersonas pārsteidza Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova nelokāmība. Septembrī, tiekoties ar savu amerikāņu kolēģi Marko Rubio Ņujorkā, Lavrovs paziņoja, ka “Ukraina atrodas nacistu rokās”. Savukārt telefonsarunā oktobrī, pēc kuras arī tika nolemts neturpināt darbu pie Budapeštas samita gatavošanas, Lavrovs šos apgalvojumus atkārtoja.
“Lavrovs ir acīmredzami noguris un šķiet, ka viņam ir svarīgākas lietas nekā tikties vai mijiedarboties ar ASV, neatkarīgi no tā, ko vēlas Putins,” sacīja kāds informēts avots “Financial Times”.
Turklāt arī Trampu ļoti kaitina Putina mēģinājumi lielīties ar apšaubāmiem panākumiem frontē.
Arī Putins paudis vilšanos Trampā, atklājis bijušais Nacionālās izlūkošanas padomes darbinieks Pīters Šrēders, kurš atbildēja par Krievijas virzienu.
“Viņš [Putins] nevar piespiest Trampu saprast situāciju no sava skatu punkta vai piespiest mainīt savu politiku,” sacīja bijušais izlūks.
Maskavā liek noprast, ka abpusējās vilšanās punkts bija samits Aļaskā. Pēc Lavrova teiktā, toreiz Tramps esot atbalstījis Putina ideju noslēgt visaptverošu miera vienošanos, taču pēc tam esot atgriezies pie idejas nekavējoties pārtraukt uguni visā frontē.