Diskusija par insulta atpazīšanu un profilaksi Rīgā
Šonedēļ, 30. oktobrī, Rīgas Kongresu namā norisinājās svarīga diskusija, ko organizēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Pasākuma galvenais mērķis bija pievērst sabiedrības uzmanību insulta atpazīšanai, profilaksei un informētībai par šīs smagās saslimšanas riskiem. Diskusijā tika uzsvērts, ka insults ir viens no galvenajiem nāves un invaliditātes cēloņiem ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Lai gan saslimstība ar insultu nav būtiski pieaugusi, tā joprojām saglabājas augsta, un diemžēl Latvija ieņem neapskaužamas pozīcijas Eiropas Savienības valstu vidū gan saslimstības, gan mirstības ziņā.
Izpratne par insultu un tā simptomiem – dzīvības glābējs
Neskatoties uz informācijas kampaņām un pieejamo medicīnisko palīdzību, joprojām pastāv būtiski izaicinājumi. SPKC veiktā socioloģiskā aptauja atklāj, ka gandrīz 30% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 45 līdz 65 gadiem nespēj atpazīt insulta pazīmes. Tas ir satraucoši, jo pareiza un ātra simptomu atpazīšana ir izšķiroša. Ārsti uzsver, ka katra minūte insulta gadījumā ir zelta vērtē – jo ātrāk tiek sniegta palīdzība, jo lielākas ir iespējas glābt cilvēka dzīvību un saglabāt viņa dzīves kvalitāti. Patiešām, daudzas ar insultu saistītās nāves un smagās invaliditātes sekas būtu novēršamas, ja vien palīdzība tiktu sniegta savlaicīgi.
Lai palīdzētu ikvienam viegli atcerēties un atpazīt insulta simptomus, tiek izmantota starptautiski atzītā ĀTRI (FAST) metode. Tā palīdz saprast, vai nepieciešams nekavējoties rīkoties. “ĀTRI” nozīmē: Atsmaidi (lūgt personai pasmaidīt un novērot, vai viena sejas puse noslīdējusi), Turi (lūgt pacelt abas rokas un pārbaudīt, vai viena roka nenolaižas vai ir vājāka), Runa (pārbaudīt, vai runa nav neskaidra vai izmainīta, lūdzot atkārtot vienkāršu frāzi), un pats svarīgākais – Izrauciet palīdzību, nekavējoties zvanot uz 112 vai 113, ja novērojat kaut vienu no šiem simptomiem.
Insulta profilakse – dzīvesveida un medicīnas loma
Lielākā daļa insultu, aptuveni 80%, ir novēršami, ja vien cilvēki rūpējas par savu veselību un seko līdzi riska faktoriem. Starp galvenajiem riska faktoriem, kurus var ietekmēt, minams paaugstināts asinsspiediens, kas ir vissvarīgākais faktors, augsts holesterīna līmenis, nepietiekami kontrolēts cukura diabēts, mazkustīgs dzīvesveids, liekais svars, kā arī kaitīgi ieradumi kā smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana. Sirds un asinsvadu slimības, īpaši sirds ritma traucējumi, piemēram, mirdzaritmija, arī būtiski palielina insulta risku. Tādēļ ir ļoti svarīgi regulāri apmeklēt ārstu, veikt nepieciešamās analīzes un izmeklējumus, lai laikus diagnosticētu un ārstētu slimības, kas var provocēt insultu.
Ģimenes ārste Z. Zitmane uzsver, ka asinsspiediena normalizēšana un ārstēšana sniedz vislielāko ieguldījumu insulta riska mazināšanā. Ieteicamais mērķa asinsspiediens jebkurā vecumā ir zem 130/80 mmHg. Arī holesterīna līmeņa un svara kontrolei ir būtiska nozīme, ko var panākt, ievērojot veselīgu diētu un regulāri nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm.
Pacientiem ar diagnosticētām hroniskām saslimšanām, piemēram, cukura diabētu vai sirds slimībām, ļoti svarīga ir ārsta nozīmētās terapijas punktuāla ievērošana un regulāras kontroles vizītes. Šī pacientu līdzestība ir galvenais priekšnoteikums efektīvai insultu profilaksei.
Dzīve pēc insulta: rehabilitācijas nozīme un sekas
Insults bieži vien atstāj ievērojamas sekas, kas var ietekmēt cilvēka turpmāko dzīvi. Tās var būt fiziskas problēmas, piemēram, vienpusējs ķermeņa vājums, kustību un līdzsvara traucējumi, grūtības norīt, kā arī kontroles zudums pār vēdera izeju un urīnpūsli. Papildus tam var rasties runas un valodas grūtības, redzes problēmas, atmiņas un kognitīvās funkciju traucējumi, kā arī emocionālas pārmaiņas, piemēram, depresija, trauksme vai garastāvokļa svārstības. Insulta sekas ir ļoti individuālas un atkarīgas no tā, kura smadzeņu daļa ir skarta un cik plašs ir bojājums.
Lai palīdzētu pacientiem atgūt pēc iespējas labāku funkcionēšanas līmeni un pielāgoties dzīvei ar iespējamiem ierobežojumiem, būtiska ir agrīna un kompleksa rehabilitācija. Rehabilitācijas mērķis ir ne tikai atjaunot ķermeņa funkcijas, bet arī palīdzēt pacientam kļūt pēc iespējas neatkarīgākam ikdienas darbībās, komunikācijā un kustībās. Jo ātrāk tiek uzsākta rehabilitācija pēc insulta, jo labāki ir tās rezultāti.
Ir svarīgi atcerēties, ka insults var skart ikvienu, neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai dzīvesveida. Tomēr, zinot riska faktorus, atpazīstot simptomus un savlaicīgi meklējot medicīnisko palīdzību, ir iespējams gan novērst insultu, gan mazināt tā smagās sekas.