Evita Vītoliņa reiz dienēja armijā un Zemessardzē, taču viņas militārās karjeras mērķiem aptuveni pirms gada punktu pielika operācija, kuras laikā ķirurgs diemžēl kļūdījies. Šobrīd viņas dzīvildze ir atkarīga no medikamentiem, kas katru mēnesi izmaksā 10 000 eiro. Viņa saņēmusi kompensāciju par veselībai nodarīto kaitējumu, bet ne par morālo kaitējumu un turpmākās dzīves laikā negūto peļņu. Evita vairs nevar strādāt algotu darbu, taču viņa nepadodas – ir atradusi hobiju un iesaistās labdarībā.
Operācijas laikā tika izņemti pilnīgi visi epitēlijķermenīši, kas organismā ražo parathormonu. Tas atbild par kalcija līmeņa regulāciju asinīs. Bez parathormona cilvēks nevar dzīvot.
“Ķirurgam operācijas laikā nācās pieņemt lēmumu, ko tad viņš darīs – izņems lielāko vai izņems arī pārējos limfmezglus, jo, ņemot vērā, ka kalcijs tik ātri atjaunojas, bija doma, ka, iespējams, tā ir karcinoma [vēža forma] un ka tie, kas ir blakus, ir limfmezgli. Līdz ar to tā nav tāda medicīniska kļūda, kad rupji sajauktas puses vai diagnozes. Tā bija neatliekama situācija, ķirurga vēlme palīdzēt pacientam labākajā veidā,” toreiz kļūmi skaidroja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja Ilze Kontrāde.
Tobrīd slimnīca atrada Evitas dzīvildzei akūti nepieciešamo preparātu – Dānijā ražotu medikamentu, kas cilvēka organismā nodrošina nepieciešamo parathormona līmeni. Taču tā izmaksas mēnesī sasniedz 10 000 eiro, gadā – 120 000.
Sola kompensēt zāles, bet nācās prasīt arī ziedojumus
Kopš neveiksmīgās operācijas drīz jau būs pagājis gads. Evitas soļus stabilizē rollators.
“Man brīžiem ir grūti piecelties, uzsākt kustības. Kad iestaigājas, tad jau aizripo. Bet es nevaru notupties. Ja es esmu pie zemes, nevaru piecelties bez palīdzības. Kāpēc tas tā ir, to nevar izskaidrot,” par savu pašreizējo stāvokli pastāstīja Evita.
Zāļu iegādei nepieciešamo naudu patlaban nodrošina RAKUS. Februārī gan izveidojusies situācija, kad zāles atlikušas vien 7 dienām un nav bijis saprotams, kurš un vai vispār viņu atbalstīs. Nācies lūgt līdzcilvēku palīdzību.
“Man tika saziedota naudiņa tām zālēm, jo man uz to brīdi, februārī, bija palikušas zāles 7 dienām un es nezināju, kas tālāk būs, jo man neviens neko neteica, nekādas atbildes nebija par tām zālēm, kādā statusā es būšu. Un tad, kad cilvēki uztaisīja “TikTokā” izsoli un mājražotāji pieteicās tai izsolei, tas bija kaut kas neiedomājams, man visu laiku asaras bira,” stāstīja Evita.
Veselības ministrija Evitai esot apsolījusi, ka viņai kā vienīgajai šāda veida pacientei Baltijā specializētais medikaments tiks kompensēts. Nacionālajā veselības dienestā datu aizsardzības aizsegā nevarēja sniegt informāciju par to, vai solījums ir spēkā un vai Evitai arī no jaunā gada tiks piešķirtas valsts kompensētas zāles.
Veselības inspekcijā informēja, ka konkrētajā gadījumā Ārstniecības riska fondā tika saņemts iesniegums un tika pieņemts lēmums izmaksāt personai kompensāciju par nodarīto kaitējumu veselībai.
Summa, ko Ārstniecības riska fonda pacientam ir tiesības saņemt kā atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, ir ne vairāk kā 142 290 eiro. Evita nevēlējās atklāt precīzu summu, kādu saņēmusi no Ārstniecības riska fonda, taču uzsvēra, ka nav saņēmusi kompensāciju par morālo kaitējumu, kā arī par turpmākās dzīves laikā negūto peļņu. Viņa pēc operācijas veselības problēmu dēļ vairs nevar strādāt algotu darbu.
“Veselības inspekcija mani atzina par cietušo. Ārsts atzina, ka viņš ir pieļāvis medicīnisku kļūdu. Es negribu, lai viņu soda vai vēl kaut kā, jo katram gadās kļūdīties, un tīri cilvēciski es ceru, ka, ņemot vērā manu pieredzi, viņš kādam izglābs dzīvību vēl. Es neesmu ļaunatminīga,” atzina Evita.
Atradusi hobiju un iesaistās labdarībā
Tomēr Evitas ikdiena nav viegla. Viņa asi izjūt brīžus, kad ķermenī krītas kalcija līmenis, un viņai no šīs sajūtas ir ļoti bail. “Man sāk tirpt rokas, kājas, un tas ir kā priekšvēstnesis, ka man būs tetānijas lēkme,” viņa piebilda.
Evita ir cīnītāja. Neskatoties uz to, ka nereti rokas neklausa un nav laba pašsajūta, viņa atradusi hobiju, ar kuru nākotnē cer arī nopelnīt. “Man vienkārši bija nepieciešams roku treniņš, lai es atgūtu spēju satvert kaut ko, atskrūvēt piena paku, jo man bija pazudis spēks un es neko nevarēju izdarīt. Sākumā sāku taisīt puķītes, pēc tam ienāca prātā, ka varētu taisīt rotiņas,” sacīja Evita.
Evita ir apveltīta ar ļoti spēcīgu raksturu un mērķtiecību. Lai arī pašai neklājas viegli un nu ir jāsamierinās ar citādu ikdienu, viņa iesaistās labdarības pasākumos, lai palīdzētu citiem cilvēkiem. Evita zina, kā tas ir – sadzīvot ar diagnozi, un viņa noteikti nepadosies.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu