Māra Zālīte aicina Vecmīlgrāvja iedzīvotājus uz Dzejas dienu lasījumu
Slavenā latviešu dzejniece, dramaturģe un sabiedriskā darbiniece Māra Zālīte 2. oktobrī plkst. 17:30 viesosies Rīgas Centra bibliotēkas Ziemeļblāzmas filiālbibliotēkā, lai tiktos ar Vecmīlgrāvja iedzīvotājiem un dalītos savos jaunākajos dzejas darbos. Šis pasākums ir daļa no Latvijas Rakstnieku savienības un Rīgas Centra bibliotēkas organizētā pasākumu cikla, kas veltīts Dzejas dienām 2025 un notiek notikumu kopuma “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Pasākumu atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Māras Zālītes radošais mantojums un sabiedriskā darbība
Māra Zālīte ir ievērojama personība Latvijas kultūras dzīvē, kuras daiļrade aptver dzeju, dramaturģiju un prozu. Viņas literārais ceļš sācies ar dzejoļu krājumu “Vienkārši vārdi” 1977. gadā, un kopš tā laika tapuši vairāki nozīmīgi dzejas krājumi, kā arī kopotās dzejas izdevumi. Viņas romāni “Pieci pirksti” un “Paradīzes putni” ir saņēmuši augstu novērtējumu, apliecinot Zālītes spēju radīt aizraujošus un dziļus stāstus. Zālītes talants nav aprobežojies tikai ar vārdu mākslu – viņa ir arī veiksmīgi sadarbojusies ar komponistiem, radot libretus tādām iemīļotām muzikālām izrādēm un rokoperām kā “Lāčplēsis” un “Meža gulbji”.
Papildus savai literārajai darbībai, Māra Zālīte aktīvi iesaistījusies sabiedriskajā dzīvē. Viņa ir bijusi Latvijas Rakstnieku savienības referente, vadījusi Jauno literātu studiju, bijusi galvenā redaktore izdevniecībā “Karogs” un žurnālā “Karogs”, kā arī ieņēmusi Valsts valodas komisijas priekšsēdētājas amatu. Viņas ieguldījums latviešu valodas attīstībā un saglabāšanā ir nenoliedzams.
Dzejas dienu svinības 2025: Plašāka programma
Māras Zālītes tikšanās Vecmīlgrāvī ir daļa no plašākas Dzejas dienu 2025 programmas, kas norisinās ar saukli “Dzeja svin!”. No 21. augusta līdz 2. oktobrim septiņās Rīgas Centra bibliotēkas filiālbibliotēkās notiks lasījumi, kuros piedalīsies arī citi atpazīstami latviešu dzejnieki, tostarp Andris Breže, Ērika Bērziņa, Artis Ostups, Andra Manfelde, Edvīns Raups un Roberts Vilsons. Šis pasākumu cikls apliecina dzejas nemitīgo klātbūtni un nozīmi mūsdienu sabiedrībā, sniedzot iespēju klausītājiem klātienē iepazīt dažādus literāros talantus.
Guntis Berelis Māras Zālītes dzeju raksturo kā unikālu krustpunktu, kurā savijas Aspazijas un Raiņa tradīcijas ar 60. gadu dzejnieku motīviem un 80. gadu intelektuālismu. Viņš uzsver Zālītes noslieci uz universālismu un plašiem vispārinājumiem, saglabājot dziļu lirisko intimitāti. Šī poētiskā daudzpusība padara viņas darbus saistošus un aizraujošus dažādām auditorijām.