Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju slimības saasinājuma gadījumā var tikt pamesti slimnīcā pilnīgi vieni, jo viņu radi vai draugi likuma ieskatā nav tiesīgi uzzināt par saslimušo neko. Pat ne slimnīcu, uz kurieni viņš aizvests. Atzīmi, kas ļauj sniegt informāciju tuviniekam vai draugam, “E-veselībā” izdarījis vien katrs desmitais iedzīvotājs. Un tas nozīmē, ka ne neatliekamās palīdzības dienests, ne ārstniecības iestāde nav tiesība sniegt zvanītājam nekādas ziņas.
ĪSUMĀ:
- Cilvēkus aicina “E-veselībā” atzīmēt kontaktpersonu ārkārtas gadījumiem.
- NMPD vadās pēc pacientu tiesību likuma; veselības dati ir īpaši aizsargājami.
- Ierakstu par kontaktpersonu var veikt arī ģimenes ārsta vizītes laikā.
- Tiesībsardze uzskata – minimālu informāciju par pacientu var sniegt, fiksējot sarunu un zvanītāja personas kodu.
Kolēģe pazudusi. Policijā un slimnīcā neko nesaka. Pēc dažām stresainām dienām izrādās – insults. Radiniece aizvesta uz slimnīcu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) nesaka, uz kuru. 86 gadus vecais cilvēks nav iegājis “E-veselībā” un atzīmējis kontaktpersonas.
Soctīklos bieži lasāma skumja pieredze, kad noskaidrot ziņas par tuvinieka veselību liedz datu regula.
Izmisušu tuvinieku zvani nav retums. NMPD saņem līdz pat desmit šādiem zvaniem dienā.
“Tie var būt līdz 10 zvaniem un mēs cenšamies sniegt šo informāciju. Bet sniedzam tikai tad, ja ir norādīta šī kontaktinformācija “E-veselībā”. Jo tas ir pacientu tiesību likums. Mums pēc tā jāvadās,” skaidroja NMPD Operatīvā vadības centra vadītājas vietniece Diāna Tkačenko.
Tiesa, saprotot lielo izmisumu, NMPD skaidro, ka zvanītājiem vienmēr cenšas palīdzēt vismaz ar uzvedinošiem jautājumiem.
“Ja pacients ir Rīgā, tad izvēle ir ierobežota. Ir divas slimnīcas, kur varam vest. Mēs vienmēr vedam uz tuvāko. Mēs atbalstām, mēs iedrošinām…” norādīja Tkačenko.
Veselības ministrijas ieskatā situācijas mēdz būt dažādas un vienmēr jāņem vērā paša pacienta griba. Veselības dati ir īpaši aizsargājami. Un nav izpaužami. Taču ikviens var norādīt savas kontaktpersonas “E-veselības” portālā. Pagaidām to izdarījis tikai katrs desmitais iedzīvotājs jeb aptuveni 200 000 iedzīvotāju.
To izdarīt ir viegli un ātri. Ar noteikumu, ka “E-veselība” darbojas. Latvijas Televīzijai tas izdevās ar otro mēģinājumu.
Digitālās veselības centrā, kas tagad atbild par “E-veselības” darbību, gan atgādināja, ka tie, kas paši “E-veselību” nelieto, šo ierakstu var veikt arī ģimenes ārsta kabinetā.
Tiesībsardze aicina saglabāt balansu
Tiesībsardze Karina Palkova piekrita, ka Latvijā ir ļoti stingrs datu regulējums, bet spēkā ir arī Civillikums, kas savukārt uzliek par pienākumu rūpēties par tuviniekiem. Kā to izdarīt, ja klausules otrā galā atskan paziņojums – neko nevaram izpaust?
“Man šķiet, ka tas ir tikai cilvēciski. Un šeit mēs runājam par pacientu tiesībām uz atbalstu. Gan par radinieku pienākumiem rūpēties par savu ģimeni. Tas ir par balansu. Nedrīkst iet sausā necieņā. Jā, bet likumu var interpretēt. Un tajā ir jāieliek šis gars,” sprieda Palkova.
Palkovas ieskatā risinājums ir vienkāršs.
Slimnīcā rakstiski jāfiksē saņemtais zvans, tostarp zvanītāja personas kods un radniecības pakāpe. Un minimāla informācija jāsniedz.
Par to bijušas arī vairākas tiesas prāvas.
“Arī Eiropas Centrālā tiesa ir apliecinājusi, ka līdzīgos gadījumos ir būtiski saņemt nepieciešamo informāciju, bet ir jābūt dokumentos fiksētai šai radniecībai. Un radinieki nedrīkst to izmantot ļaunprātīgi,” skaidroja tiesībsardze.
Protams, atzīmējot kontaktpersonas “E-veselībā”, šis jautājums tiek sakārtots automātiski. Kā cilvēkus, kuri tiesīgi saņemt ziņas par jūsu veselību, drīkst norādīt ne vien radus, bet arī kaimiņus, labus draugus vai kolēģus.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu