Lai gan svarcelšanas sezonu šogad aizēnoja traumas un pārmaiņas svara kategorijās, Latvijas sportisti pasaules čempionātā Norvēģijā spēja pārvarēt grūtības, sasniedzot jaunus valsts rekordus un gūstot vērtīgu pieredzi. Svarcelšanas treneris Eduards Andruškēvičs sarunā ar LSM.lv atzina, ka aizvadītais gads bijis izaicinošs, taču radījis arī stabilu pamatu sportistu tālākai izaugsmei.
ĪSUMĀ:
- Ritvars Suharevs pasaules čempionātā finišēja 11. vietā ar jaunu valsts rekordu svarā līdz 79 kilogramiem.
- Artūrs Vasiļonoks cīnījās ar mikrotraumām un ieņēma 12. vietu; Artūrs Plēsnieks ierindojās 16. pozīcijā.
- Sezona aizritēja ar mainīgām sekmēm un traumām, jauniešu vidū sporta veids piedzīvo uzplaukumu.
- Federācija turpina attīstīt svarcelšanas infrastruktūru, cieši sadarbojoties ar pašvaldībām.
- Galvenie izaicinājumi – nepietiekams valsts atbalsts un jauno treneru trūkums.
Šoruden spēcīgākie svarcēlāji pasaules čempionātā pulcējās Norvēģijas pilsētā Ferdē, kur Latviju pārstāvēja trīs sportisti – Ritvars Suharevs, Artūrs Vasiļonoks un Artūrs Plēsnieks. Čempionātā nepiedalījās Armands Mežinskis, kurš 2024. gada Eiropas čempionātā Bulgārijā svara kategorijā līdz 89 kilogramiem ieņēma 7. vietu. Viņam sacensību laikā radās problēmas ar ceļgaliem, kā rezultātā tika pieņemts lēmums pasaules čempionātu izlaist.
Uz starta podesta Norvēģijā nevarēja kāpt arī Rebeka Ibrahima (iepriekš Koha). Augustā viņa paziņoja, ka savainojusi abu ceļgalu meniska saites un bija nepieciešamas operācijas. Pavasarī Eiropas čempionātā, sacenšoties svara kategorijā līdz 59 kilogramiem, Ibrahima izcīnīja bronzas medaļu.
Pārbaudījumi pasaules čempionātā
Ritvars Suharevs pēc savainojuma 2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs palika bez rezultāta. Traumas dēļ viņam nācās izlaist arī Eiropas čempionātu, taču pēc veiksmīgas atlabšanas svarcēlājs ir atgriezies sacensību apritē.
Ritvars Suharevs
Arhīva foto. Pievienots 24.05.2024. LTV ekrānattēls
Parīzes spēlēs Suharevs startēja svarā līdz 73 kilogramiem, bet pasaules čempionātā viņš bija svara kategorijā līdz 79 kilogramiem. Starp 38 dalībniekiem Suharevs finišēja 11. vietā, raušanā tiekot galā ar 150 kilogramiem, bet grūšanā paceļot 184 kilogramus – summā 334 kilogrami, kas ir jauns Latvijas rekords.
Latvijas izlases treneris Andruškēvičs atzinīgi vērtē Suhareva sniegumu, ņemot vērā atgriešanos pēc savainojuma.
“Uzskatu, ka Ritvars nostartēja labi, jo šie bija viņa pirmie mači kopš operācijas. Protams, rezultāts nav liels – parasti viņš 160 kilogramus rauj un 200 kilogramus grūž. Tagad tas ir tālu no labākā rezultāta,” pastāstīja Andruškēvičs.
Treneris uzskata, ka
Suhareva pleci vēl nebija gatavi tik lielai slodzei, tāpēc jāturpina strādāt fiziskās formas kāpināšanā, savukārt nākotnes cerības saistītas ar 2026. gada Eiropas čempionātu Batumi, Gruzijā.
Pāreja uz jaunu svara kategoriju varētu Suharevam palīdzēt sasniegt labākus rezultātus, uzsvēra Andruškēvičs.
Artūrs Vasiļonoks Eiropas čempionātā svarā līdz 89 kilogramiem ieguva 6. vietu, summā paceļot 336 (151+185) kilogramus. Pasaules čempionāta programmā šāda svara kategorija nav iekļauta, tādēļ viņš startēja par vienu kilogramu vieglākā svarā.
Andruškevičs atklāja, ka Vasiļonokam bija pāris mikrotraumu un Artūrs pasaules čempionātam nebija pilnībā gatavs. Latvietis pacēla 334 (152+182) kilogramus, kas bija sestais labākais rezultāts B grupā un ļāva ieņemt 12. vietu 31 sportista konkurencē. “Viduvējs rezultāts priekš viņa, jo šogad gan raušanā, gan grūšanā bijis labāk,” norādīja treneris.
Izlases veterāns un olimpiskais medaļnieks Artūrs Plēsnieks Eiropas čempionātā, sacenšoties svara kategorijā līdz 109 kilogramiem, raušanā pieveica 168 kilogramus, taču palika bez rezultāta grūšanā.
Pasaules čempionātā Plēsnieks bija svarā līdz 110 kilogramiem, ko Andruškevičs vērtē kā kļūdu. Viņaprāt,
Plēsniekam abos čempionātos būtu bijis izdevīgāk cīnīties lielākā svara kategorijā – no 115 līdz 120 kilogramiem, jo tas mazinātu traumu un citu problēmu risku,
kā arī ļautu sasniegt labākus rezultātus.
Plēsnieks divu vingrinājumu summā pacēla 379 (170+209) kilogramus un pēc B grupas sacensībām ieņēma 9. vietu, bet kopvērtējumā ierindojās 16. pozīcijā. “Īstenībā viņš bija gatavs pacelt aptuveni 175 kilogramus raušanā un 220 kilogramus grūšanā,” atzina Andruškēvičs.
Artūrs Plēsnieks (pa kreisi) un Eduards Andruškēvičs
Foto: Romāns Kokšarovs/RKF
Lai gan sākotnēji bija grūtības savstarpējā komunikācijā, treneris apstiprināja, ka ar Plēsnieku ir panākuši vienošanos – sportists, visticamāk, 2026. gadā Eiropas čempionātā startēs lielākā svara kategorijā.
Kompakta elite, vairāk jauniešu
Andruškevičs sezonu vērtē pozitīvi, taču atzīst, ka traumas neļāva pilnībā atklāt komandas potenciālu. Kopumā gads bija vērtīgs pieredzes krāšanas posms, ļaujot rūpīgi izvērtēt, kas tiešām darbojas un ko nākotnē nepieciešams mainīt.
Latvijas komanda ir salīdzinoši liela – olimpiskajam ciklam gatavojas pieci sportisti. Pēc Andruškēviča domām, ja 2028. gada Losandželosas spēlēm kvalificēsies vismaz divi vai trīs no viņiem, tas svarcelšanā būs patiešām liels panākums.
“Es domāju, ka nākamais gads būs labāks un tam vienkārši ir jābūt labākam, jo ar pasaules čempionātu sāksies kvalifikācija uz Losandželosas olimpiskajām spēlēm,” piebilda Andruškēvičs.
Lai gan nacionālajai izlasei sezona aizritēja ar mainīgām sekmēm, jauniešu vidū svarcelšana uzplaukst.
Treneris īpaši izceļ Artūra Vasiļonoka jaunāko brāli Maksimu, kurš šogad izcīnīja bronzas medaļu gan pasaules čempionātā Peru, gan Eiropas čempionātā Madridē U-17 vecuma grupā.
Jauniešu interese pēdējos gados jūtami pieaug – sacensībās piedalās arvien plašāks dalībnieku loks. To apliecina Latvijas čempionāts Dobelē, kur U-15 un U-17 grupās startēja apmēram 90 dalībnieku, kas ir labs rādītājs. “Tas ir vajadzīgs mūsu sportam, lai atkārtotu tos rezultātus, kas mums bija iepriekš,” uzsvēra Andruškēvičs.
Treneris atzina, ka pirms pāris gadiem svarcelšana saskārās ar ievērojamām grūtībām – pandēmijas dēļ saruka gan sportistu, gan klubu skaits, kas uz laiku apturēja attīstību. Šobrīd situācija ir krietni uzlabojusies, jo pašvaldību atbalsts kļuvis jūtamāks, īpaši Latgalē un Kurzemē.
Daugavpilī, Ludzā un Ventspilī vietējās pašvaldības aktīvi atbalsta sporta klubus un skolas, nodrošinot veiksmīgu sadarbību ar Latvijas Svarcelšanas federāciju (LSF). Citviet tas ir sarežģītāk – Ogre vairākkārt atteikusies no sarunām, bet Balvos un Liepājā atbalsts vēl jāstiprina.
Andruškevičs, kurš ir arī LSF valdes priekšsēdētājs, pastāstīja, ka
nākamgad plānots runāt ar Latvijas Olimpisko komiteju par jaunu centru izveidi Jūrmalā un Rīgā.
Nepalaid garām svarīgo sportā!
Spied šeit vai skenē kvadrātkodu un pievienojies LSM Sporta “WhatsApp” kanālam.
Un neaizmirsti ieslēgt paziņojumus (🔔zvaniņa poga)! Svarīgākās sporta aktualitātes, tiešraides un analīze vienuviet.
Valsts atbalsts svarcelšanā tiek vērtēts kā minimāls, taču nozīmīgs, jo daļa sportistu ir iekļauti Latvijas Olimpiskās vienības sastāvā. Galvenie izaicinājumi svarcelšanā joprojām ir nepietiekama infrastruktūra un inventārs dažās pašvaldībās, kā arī jaunu treneru trūkums, norādīja Andruškevičs.
Treneru skaits ir nepietiekams, jo atalgojums nav konkurētspējīgs un speciālisti nereti ir spiesti strādāt divās darba vietās. Andruškevičs paskaidroja, ka daudzi kvalificēti treneri izvēlas citus sporta veidus, piemēram, krosfitu, tāpēc steidzami jāmeklē risinājumi topošo darbinieku motivēšanai un piesaistei.
Nākotnē Andruškevičs raugās ar optimismu: “Mēs turpināsim sadarboties ar pašvaldībām – tas ir galvenais. Protams, arī no valsts budžeta prasām vairāk, taču šī nauda jānopelna ar rezultātiem, lai svarcelšanu paceltu vēl augstāk.”