Maskošanās tradīcija un “čigānu” tēls latviešu kultūrā
Latviešu gadskārtu svētku un arī kāzu rituālos bieži sastopams maskošanās elements, kurā sevišķi izteikta ir “čigānu” tēla klātbūtne. Šis tēls ne tikai apzīmē konkrētu etnosu, bet arī ieņem centrālo un vadošo lomu masku pasaulē, kurā sastopami arī citu tautību tēli, piemēram, “žīds”. Neraugoties uz to, ka maskošanās tradīcijas un dažādi maskoto grupu nosaukumi atšķiras dažādos Latvijas novados, “čigānu” tēls ir guvis stabilu vietu šajā tradīcijā.
Folkloras pētniece Aīda Rancāne norāda, ka “čigāns” bieži vien ir galvenais atslēgas tēls, barvedis, kas ierodas kopā ar savu sievu, “čigānieti”. Tāpēc visa masku grupa nereti tiek dēvēta par “čigāniem”, bet pati maskošanās darbība – par “čigānos iešanu” vai “čigānos laišanos”. Šī parādība vērojama ne tikai ikdienišķās svinībās, bet arī tautasdziesmās, kur “čigānu” daudzinājums ieņem ceturto vietu aiz vāciešiem, krieviem un leišiem, tautām, ar kurām latviešiem bijuši cieši kultūrvēsturiski sakari. Tomēr dziesmu rašanās intensitāte nav tieši saistīta ar etnisko “čigānu” klātbūtni, bet drīzāk ar tēla simbolisko nozīmi. Tas liecina par “čigāna” tēla ienākšanu masku pasaulē, zemniekiem atdarinot īsto “čigānu” dzīvesveidu un valodu, piemēram, dziesmās izmantojot izteicienus kā “siku siku parsipellā”.
Vārda “čigāns” izcelsme un nozīme
Vārda “čigāns” etimoloģija ir sarežģīta un dažādi interpretējama. Viena no versijām norāda, ka tas cēlies no sengrieķu valodas vārda “athinganoi”, kas nozīmēja “nepieskaramais” vai “neaptveramais”. Šī izcelsme saistāma ar senajiem priekšstatiem par cilvēkiem, kuru uzdevums bija transportēt mirušos uz viņsauli, tādējādi darbojoties kā starpniekiem starp dzīvo un nedzīvo pasauli. Cita skaidrojuma versija apgalvo, ka vārds cēlies no austrumu valodām – persiešu “chingane” vai turku “çigañ”, kas nozīmē “nabags” vai “dzīves pabaga cilvēks”.
Ir svarīgi atzīmēt, ka mūsdienās vārds “čigāns” bieži vien tiek uzskatīts par aizskarošu un stereotipisku. Lai gan tas ir plaši izplatīts daudzās valodās, piemēram, angļu “gypsy”, franču “Gitan” vai spāņu “Gitano”, kas radies no uzskata, ka šī tauta cēlusies no Ēģiptes, daudzi romu kopienas pārstāvji dod priekšroku pašnosaukumam “romi”. Tomēr Latvijā vārds “čigāns” joprojām ir nostiprinājies tautasdziesmās, frazeoloģismos un pat oficiālos dokumentos, lai gan tiek norādīts, ka politkorektāk būtu lietot terminu “romi”.
“Čigāni” latviešu maskošanās tradīcijās
Maskošanās tradīcijā “čigāns” ir ne tikai etniskās izcelsmes apzīmējums, bet arī spilgts un centrāls tēls. Šī maska bieži vien tiek asociēta ar pārmaiņām, ceļošanu un citādību. Interesanti, ka tautasdziesmās “čigānu” daudzveidība un biežums neliecina par tiešu etnisko “čigānu” klātbūtni noteiktos novados, bet gan par šī tēla simbolisko nozīmi latviešu tautas kultūrā.
Folkloras pētniece Aīda Rancāne skaidro, ka maskas “čigāns” tēls varētu būt radies, zemniekiem imitējot īsto “čigānu” dzīvesveidu, izmantojot viņu valodu dziesmās un radot tēlu, kas simbolizē svešinieku, kurš ienāk sabiedrībā, nesot sev līdzi kādas pārmaiņas vai neparastas lietas. Šī tēla nozīmīgums masku grupā bieži vien ir tik liels, ka visa grupa tiek nosaukta par “čigāniem”. Maskas darināšanā tiek izmantoti dažādi materiāli, piemēram, audums, papīrs un pat vecas drēbes, lai radītu raksturīgo “čigāna” izskatu. Šīs maskas bieži vien ir krāsainas un izrotātas ar dažādiem simboliem, kas papildina tēla noslēpumainību un atraktivitāti. Dagdas folkloras kopas “Olūteņi” vadītāja Inta Viļuma stāsta par speciāli šai paražai darinātām maskām, piemēram, zirga masku “Maksimuss” vai “Velna mātītes” masku, norādot, ka tās tiek veidotas, balstoties uz senču tradīcijām.
Maskošanās par “čigāniem” nav tikai izklaide, bet dziļi sakņota tradīcija, kas saistīta ar senčiem, auglību un ļaunā aizbaidīšanu. Kā norāda maskošanās festivāla dalībnieki, šīs tradīcijas atjaunošana un kopšana ir svarīga, lai saglabātu kultūras mantojumu un nodotu to nākamajām paaudzēm. Tas arī palīdz cilvēkiem labāk izprast dažādas kultūras un izpausmes veidus.
“Čigāna” tēls un tā uztvere mūsdienās
Lai gan “čigāns” latviešu folklorā ir nozīmīgs masku tēls, mūsdienās vārds “čigāns” bieži vien ir ieguvis negatīvu konotāciju. Kā norāda pētījumi, daudzi cilvēki neapzinās vārda “čigāns” negatīvo nozīmi un stereotipus, kas ar to saistīti. Tas ir svarīgi, jo vārda “čigāns” izmantošana var radīt aizspriedumus un diskrimināciju pret romu tautības cilvēkiem.
Latvijas kontekstā ir jāatzīst, ka vārds “čigāns” joprojām ir plaši lietots un nostiprinājies valodā un kultūrā, tostarp arī tautasdziesmās un literārajos darbos. Tomēr, tiecoties pēc cieņpilnākas un iekļaujošākas sabiedrības, ir būtiski pievērst uzmanību šī vārda lietojumam un izvēlēties politkorektākus terminus, piemēram, “romi”, kad runa ir par tautību. Šādas izmaiņas palīdzēs ne tikai veicināt izpratni un cieņu pret dažādām kultūrām, bet arī novērst nevajadzīgus aizspriedumus un stereotipus.