Latvijas izlase savu pirmo startu Ruandā jau aizvadīja – vakar junioru individuālajā braucienā Georgs Tjumins ieguva 24. vietu. Latvijas izlases treneris Gatis Smukulis pastāstīja, ka rezultāts kopumā ir apmierinošs, taču to negatīvi ietekmējuši divi faktori – satraukums, kas tik augsta līmeņa sacensībās bijis lielāks nekā parasti pirms starta, un augstkalnes atmosfēra.

“Bija cerēts uz “Top10″, un teorētiski tāds rezultāts arī varēja būt. Taču viņam nebija speciālas gatavošanās un nometņu tieši šādiem apstākļiem,” skaidroja Smukulis. “Kopumā gan viņš nobrauca stabili, arī distances pēdējo daļu, parādot, ka fiziskā forma jau ir laba. Akcents mums tāpat būs uz grupas braucienu, tad nu individuālo startu atzīmēšu kā pozitīvu sākumu, it īpaši, ņemot vērā, ka viņš ir pirmā gada juniors.”

Junioriem tagad piektdien gaidāms grupas brauciens, kur kopā ar Tjuminu startēs arī Marks Jākobsons, kamēr svētdien paredzēts vīriešu elites grupas brauciens. Tur cīnīsies Toms Skujiņš, Krists Neilands, Kristiāns Belohvoščkis un Mārtiņš Pluto.

“Visi sportisti izlasē ir ar labu veselību, visi ir labi sagatavojušies, nekādu problēmu nav,” sacīja Smukulis. “Vienīgais tāds mainīgais faktors, kas varētu kaut ko pārsteidzoši ietekmēt, ir augstums virs jūras līmeņa. To, ka šeit ir augstkalne, tomēr gaisā var sajust un tas var ietekmēt gatavību startam. Visi mūsējie ir braukuši savās sacensībās sezonas gaitā, visi ir gatavi, bet tomēr specifiska sagatavošanās tieši augstkalnes PČ distancei nav veikta.”

Latvijas Riteņbraukšanas federācijas mājaslapā Ruandā paredzētā elites brauciena trase raksturota kā viena no fiziski grūtākajām, kāda vien bijusi pasaules čempionātos, un vairākos ārzemju sporta medijos tiek piedāvāti līdzīgi salīdzinājumi. Latvijas izlases treneris atzina, ka trase ir sarežģīta – 267.5km garā distance ir apmēram 1.5km virs jūras līmeņa.

“Trase ir sarežģīta, taču arī dinamiska. Tajā ir smagi momenti, bet tie nav gari,” skaidroja Smukulis. “Ir vairāki posmi, kuros visiem gluži vienkārši nepietiek vietas. Tā sarežģītība sākas, kad lielā grupa izstiepjas garumā. Būs tādi momenti, ka pusgrupa brauks lejā no kalna un jau būs izņēmusi 1-2 līkumus, kamēr pusgrupa vēl būs tikai kalna augšā. Tāpēc te ļoti svarīgi būs ieņemt parocīgu pozīciju, uz to tieksies visi. Tāpat jāizceļ, ka būs divu veidu apļi – pilsētas apļi ir visās vecuma grupās, bet elitei būs arī viens lielais aplis ārpus pilsētas, tas būs distances vidū. Tur gan ir patiešām smags kalns, bet atkal – sadalīts trīs posmos. Tur būs stāvs kāpums, noteikti būs svarīga izturība un spēja noturēt ritmu.”

Toms Skujiņš pirms gada lieliski startēja lielākajos viendienu velobraucienus, iekļūstot labāko sešiniekā gan olimpiskajās spēlēs, gan pasaules čempionātā, un Smukulis izteicās, ka Tomam šī trase ir pietiekami parocīga, lai arī šoreiz tēmētu uz augstu rezultātu.

“No Toma varam sagaidīt labas lietas. Viņš nesen Luksemburgā jau parādīja, ka ir labā kondīcijā tieši uz pasaules čempionātu,” teica Smukulis, atsaucoties uz Skujiņa nesen izcīnīto 7. vietu Luksemburgas velobrauciena kopvērtējumā. “Protams, var gadīties visādi, taču komanda kopumā iet uz augstu rezultātu. Toms pats ir ar lielu pieredzi, saprot un zina, kas jāizdara. Trase viņam principā ir parocīga, tajā nav lielu un “ilgu” kalnu, un viņš labi brauc grupā. Ja komanda palīdzēs noturēt labu pozīciju distances pirmajā pusē, tad var sanākt labs rezultāts. Bet nu tur jāsaliekas vairākiem apstākļiem.”

Smukulis, kurš Latviju pārstāvēja 2008. gada olimpiskajās spēlēs un ir vairākkārtējs Latvijas čempions individuālajā braucienā, atgādināja par šosejas riteņbraukšanas specifiku, norādot, ka, lai arī lielvalstīm ir daudz spēcīgu riteņbraucēju, tās strādās uz to, lai finišā izvirzītu 1-2 riteņbraucējus, attiecīgi mazo valstu pārstāvjiem tāpat ir labas iespējas pacīnīties par augstu vietu.

“Lielvalstis cīnīsies savā starpā, bet Toms ir spēcīgs pats par sevi. Viņš ir PČ melnais zirdziņš, viņu konkurenti nevaktēs tā kā lielvalstu līderus. Protams, Toms jau ir sevi pierādījis kā potenciālu medaļnieku, izcīnījis sev reputāciju, bet galvenā cīņa trasē tāpat notiks starp lielajiem vīriem, kuri skatīsies cits uz citu,” stāstīja Smukulis. “Ir vēl vairāki riteņbraucēji kā Toms, kuri ir spēcīgi, taču ne superzvaigznes – arī viņiem būs priekšrocības, ka uz viņiem skatīsies mazāk un teorētiski ir labākas iespējas aizbēgt. Kas notiks trasē? Beļģi kontrolēs notiekošo, slovēņi ar Pogačaru turēs ritmu. No katras lielvalsts līdz finišam cīņā par medaļām paliks 1-2 braucēji, pārējie izdarīs melno darbu. Ņemot vērā, cik smaga ir trase, prognozēju, ka finišu sasniegs labi, ja 40 riteņbraucēju. Tomam jābūt viņu vidū un tad jācīnās par vietu.”

“Piemēram, Beļģijai būs astoņi augstas klases riteņbraucēji, bet par zeltu tāpat cīnīsies tikai viens,” turpināja Smukulis. “Domāju, ka skatītājiem šīs būs ļoti interesantas sacensības, ceru tikai, ka neuznāks lietus, jo trases malā ir daudz māla putekļu, un tad var sanākt bīstami apstākļi pārāk slidena ceļa dēļ. Bet man ir pozitīvs noskaņojums. Lielie dūži savās spēlītēs var aizspēlēties un sapīties, un tad ir vairāki riteņbraucēji, Tomu ieskaitot, kuri to varētu izmantot. Tāpat arī vēl par junioriem piektdienas startā – arī tur ir pamats cerēt uz labu rezultātu.”

Smukulis arī atgādināja jau aizvadīto PČ individuālo braucienu: “Labs piemērs, ka augstkalnes apstākļi būs svarīgi. Tadejs Pogačars iepriekš bija startējis ļoti pārliecinoši, atbrauca šeit un nostartēja vāji, protams, viņa mērogiem, iegūstot 4. vietu. Remko Evenepūls neizdarīja it kā neko pārdabisku, bet bija Tadejam ļoti tālu priekšā. Protams, arī karstums būs faktors – būs ap 30 grādiem.”

Karstums gan ir viens no retajiem stereotipiem par Āfriku, kas Latvijas izlasei PČ norises vietā attaisnojies. Latvijas izlases treneris uzsvēra, ka sacensības izskatās noorganizētas visaugstākajā līmenī.

“Ja tev pasaka, ka jābrauc uz Āfriku, tas varbūt izklausās kā izaicinājums,” smaidīja Smukulis. “Bet patiesībā šeit viss ir ļoti civilizēti, viss ļoti ērti pieejams. Mēs dzīvojam praktiski trases malā, viss ir tepat blakus, ieskaitot arī pašu pilsētu. Nekas negatīvi nav ietekmējis mūsu gatavošanos, pat esmu pārsteigts, ka šeit viss ir tik labi, jo ir sanācis būt citur Āfrikā līdzīgos platuma grādos, kur situācija bija nedaudz citāda. Bet šeit kvalitātes līmenis ir tāpat kā Eiropā, organizācija ir ļoti laba, vietējie cilvēki ļoti draudzīgi. Atliek tik cīnīties par rezultātiem!”