Polija stingri turpina robežas slēgtas Baltkrievijai
Neskatoties uz iepriekšējām cerībām atvieglot robežkontaktu, Polija ir apstiprinājusi savu sākotnējo lēmumu un pagaidām nav atvērusi savus robežkontroles punktus ar Baltkrieviju. Šī izlēmīgā nostāja tika paziņota pēc tam, kad Lietuva pieņēma savu lēmumu par attiecīgo robežu slēgšanu, radot jaunu nelāgu pavērsienu abu valstu attiecībās ar Baltkrieviju.
Drošības apsvērumi un “Zapad 2025” mācības
Sākotnēji Polijas lēmums slēgt robežu bija tieši saistīts ar Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām “Zapad 2025”, kuru aktīvā fāze sākās 2025. gada 12. septembrī. Lai gan mācības paredzētas līdz 16. septembrim un galvenokārt notiek Baltkrievijas teritorijā, Polijas iekšlietu ministrs Marcins Kerviņskis uzsvēra, ka robežas slēgšana neaprobežojas tikai ar šo mācību laiku. “Robeža būs slēgta uz nenoteiktu laiku un tiks atvērta tikai tad, kad situācija ļaus garantēt pilnīgu drošību,” toreiz paziņoja ministrs. Šie piesardzīgie vārdi joprojām atspoguļo Polijas nostāju, pat pēc sākotnējiem plāniem atvērt kontrolpunktus.
Koordinēta Baltijas valstu rīcība
Lēmums pilnībā atlikt robežas atvēršanu tika pieņemts pēc sarunas starp Lietuvas premjerministri Ingu Ruginieni un Polijas premjerministru Donaldu Tusku. Ruginiene vizītes Latvijā laikā paziņoja, ka viņa ir telefoniski sazinājusies ar Polijas kolēģi un panākusi vienošanos par plānu atlikšanu. “Tas nozīmē, ka mēs koordinējam savu rīcību, un pagaidām robežas paliks slēgtas gan Polijas, gan Lietuvas pusē,” skaidroja Ruginiene. Viņa arī pauda cerību, ka Baltkrievija izrādīs sapratni, jo abu valstu mērķis ir nepieļaut nekādus hibrīduzbrukumus un darīt visu iespējamo, lai pārvaldītu draudus un nodrošinātu iedzīvotāju drošību. Sākotnēji Polija bija plānojusi atkal atvērt divus robežkontroles punktus ar Baltkrieviju – Kuzņicas un Bobrovņiku punktus, kas ir slēgti attiecīgi kopš 2021. gada novembra un 2023. gada februāra. Taču Lietuvas lēmums ir mainījis šīs prognozes.
Lietuvas lēmuma iemesli un sekas
Lietuvas lēmums slēgt robežu ar Baltkrieviju līdz 30. novembrim tika pieņemts, reaģējot uz arvien biežākajiem kontrabandas balonu radītajiem traucējumiem un hibrīduzbrukumiem gaisa telpā. Lietuvas amatpersonas šos incidentus raksturo kā apzinātu Baltkrievijas režīma organizētu hibrīduzbrukumu, kas rada nopietnus drošības riskus. Kā piemēru var minēt meteoroloģiskos balonus, kas tiek izmantoti kontrabandas nolūkiem un traucē civilo aviāciju, tostarp Viļņas lidostas darbu. “Šodien Lietuva saskaras ar hibrīduzbrukumu, lietas ir jāsauc īstajos vārdos,” valdības sēdē uzsvēra premjerministre Inga Ruginienė. Lai gan atsevišķos gadījumos ir notriekti baloni un aizturētas personas, kas tos savāc, Lietuvas amatpersonas uzskata, ka Minska neveic pietiekamus pasākumus problēmas novēršanai. Baltkrievijas muita ir kritizējusi Lietuvas lēmumu, dēvējot to par nepārdomātu un kaitīgu reģiona uzņēmējdarbībai. Savukārt Eiropas Savienība ir paudusi solidaritāti Lietuvai, aicinot Baltkrieviju ieviest efektīvus gaisa telpas kontroles veidus un cīnīties ar organizēto noziedzību.
Vēsturiskais konteksts un turpmākā perspektīva
Situācija uz Polijas un Baltkrievijas robežas ir bijusi saspringta jau ilgāku laiku. Jau iepriekš, “Zapad 2025” mācību priekšvakarā, Polija slēdza robežu ar Baltkrieviju uz nenoteiktu laiku, lai garantētu drošību. Tāpat ir bijuši gadījumi, kad nelegālie migranti uzbrūk robežsargiem un bojā žogu, radot papildu spriedzi. Polija pat ir plānojusi izvietot desmit tūkstošus karavīru pie robežas ar Baltkrieviju, lai stiprinātu drošību. Šobrīd robežas slēgšana turpināsies, un tās atvēršana būs atkarīga no turpmākās situācijas attīstības un kopējās reģionālās drošības garantijām. Lai gan oficiāli Polija ir atlikusi plānus atvērt robežu, viņu izlēmība un ciešā koordinācija ar Lietuvu signalizē par stingru nostāju pret jebkādiem draudiem valstu suverenitātei un iedzīvotāju drošībai. Tas ir skumji, bet drošība šobrīd ir primārā.