Siliņas kritika ZZS: mīti par skolu slēgšanu grauj izglītības nākotni
Ministru prezidente Evika Siliņa stingri nosodījusi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izplatītos mītus par mazo lauku skolu slēgšanu, uzsverot, ka šāda nepamatota informācija tikai kaitē pašām skolām un kavē nepieciešamās reformas izglītības sistēmā. Premjere pauda, ka jo ilgāk ZZS turpinās izplatīt šos mītus, jo sliktāka kļūs situācija Latvijas skolām.
Jaunais skolu finansēšanas modelis “Programma skolā” – skaidrība un vienlīdzība
Siliņa uzsvēra, ka jaunais skolu finansēšanas modelis “Programma skolā” piedāvā skaidrus un konkrētus kritērijus, kas nodrošinās kvalitatīvu izglītību visiem bērniem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas. Šis modelis, kas pilnvērtīgi tiks ieviests no 2026. gada septembra, nāks kā glābšanas riņķis, lai risinātu demogrāfiskās problēmas un nodrošinātu vienlīdzīgu izglītības pieejamību visā Latvijā. Tiek prognozēts, ka līdz 2040. gadam skolēnu skaits varētu samazināties gandrīz par 50%, padarot pašreizējo modeli “Nauda seko skolēnam” par izsmēlušu. Jaunā pieeja paredz, ka valsts mērķdotācijas pilnā apmērā saņems tikai tās pašvaldības, kuras būs sakārtojušas savu skolu tīklu atbilstoši noteiktiem kritērijiem, galvenokārt balstoties uz skolēnu skaitu klasē. Tas ir būtisks solis, lai nodrošinātu augstvērtīgas izglītības pieejamību visās pašvaldībās, kā arī taisnīgāku un konkurētspējīgāku darba samaksu visiem pedagogiem.
“Nauda seko skolēnam” – pagātnes ēnas un nākotnes izaicinājumi
Premjere norādīja, ka iepriekšējā modeļa “Nauda seko skolēnam” laikā skolotāju algas bija ārkārtīgi zemas, kā rezultātā trūka pedagogu. Šis modelis bieži vien noveda pie zemsalušām skolotāju algām un speciālistu trūkuma, padarot to netaisnīgu pret daudziem skolotājiem gan reģionos, tā arī Rīgā. Jaunais modelis “Programma skolā” samazinās atalgojuma atkarību no skolēnu skaita konkrētā skolā vai pašvaldībā, radot stabilāku un prognozējamāku finansējumu izglītības iestādēm un taisnīgāku atalgojumu pedagogiem. Kā skaidroja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai nepieciešami papildu līdzekļi. Plānots, ka no 2026. gada septembra modelis darbosies pilnā apmērā, taču jau šobrīd tiek ieviesti pirmie posmi, nodrošinot finansējumu atbalsta personālam.
Kritēriji un skaidrība – ceļš uz konkurētspējīgu izglītību
Siliņa uzsvēra, ka “Jo ātrāk pateiksim, kādi būs nosacījumi nākotnē, jo ātrāk gan bērniem, gan vecākiem būs skaidrs, vai šī skola tiks finansēta vai nē.” Viņa aicināja pieņemt skaidrus nosacījumus, kas pašvaldībām jāievēro, lai šādas skolas varētu pastāvēt un tām būtu pilns finansēšanas modelis. Reforma paredz, ka mērķdotācijas no valsts budžeta pilnā apmērā saņems tikai tās pašvaldības, kurām ir sakārtots skolu tīkls. Noteicošais kritērijs būs skolēnu skaits, ievērojot optimālās klases pieeju, kas nozīmē noteiktu skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas un struktūras. Saeimai par grozījumiem Izglītības likumā, kas deleģēs valdībai tiesības noteikt skolēnu skaita kritērijus sakārtotam skolu tīklam, otrajā lasījumā plānots lemt septembrī. Savukārt paši kritēriji valdībā plānots apstiprināt līdz šī gada beigām.
Politiķu atbildība un bērnu nākotne
Ministru prezidente Evika Siliņa uzdeva retorisku jautājumu, vai tie politiķi, kuri šobrīd runā par lauku skolu saglabāšanu, spēs pēc pieciem līdz desmit gadiem paskatīties acīs bērniem, ja viņi nevarēs atrast darbu vai iestāties augstskolā, jo netika pieņemti savlaicīgi lēmumi par viņu konkurētspējas nodrošināšanu. Viņa pauda cerību, ka visi iesaistītie pieņems skaidrus nosacījumus, lai nodrošinātu skolu pastāvēšanu un pilnvērtīgu finansēšanas modeli.
Pašvaldību un IZM dialogs – ceļā uz skolu tīkla sakārtošanu
Lai gan pierobežas pašvaldības aicina pārskatīt skolēnu skaita kritērijus, IZM pagaidām, atsaucoties uz ierobežoto budžetu, izmaiņas neplāno. Pašvaldības norāda, ka pastāv risks, ka vairākas izglītības iestādes nespēs izpildīt noteiktos kritērijus, un tas var izraisīt iedzīvotāju aizplūšanu. Tomēr IZM uzsver, ka Kvalitatīva izglītība ir pamats noturīgai un izglītotai sabiedrībai, un jaunais modelis sniegs iespēju nodrošināt gan nepieciešamo finansējumu, gan laiku pašvaldībām pienācīgi sagatavoties jaunajiem nosacījumiem.