“Stipri apšaubu, ka, atbildot uz šiem jautājumiem, tas kaut ko varētu palīdzēt izbeigtajam procesam. Nu vienīgais satraukums, ja Užakina kungs atzītos, ka viņš ir devis kukuļus kādai valsts amatpersonai, lai uzvarētu šajos iepirkumos. Tas būtu noteikti pamats [atjaunot lietu], bet būsim objektīvi, tas [atzīšanās] nenotiks,” saka prokurors.
KNAB meklējis iespējas uz notikušo paskatīties arī no Interešu konflikta novēršanas likuma, vai tas nav pārkāpts. Taču arī te tālāku seku nebija. Izmeklēšanā bija konstatēts, ka Talcis pieņēmis divus lēmumus attiecībā uz SIA “Sēme” – 2021. gada 3.novembrī un 2022. gada 1.jūnijā. Pēc “Rīgas
Siltuma” sniegtās informācijas, šie ir lēmumi, ko pieņēmusi kopīgi visa “Rīgas Siltuma” valde par līgumu slēgšanu ar saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma iesniedzēju. Tas ir – SIA “Sēme”.
Taču, ko darīt, ja acīmredzams ir tas, ka pašvaldības uzņēmuma amatpersona regulāri saņem dāsnus labumus no uzņēmēja, kas ir biežs iepirkumu konkursu uzvarētājs?
“Šī ir tā lieta, kas mums atkal aktualizēja jautājumu par iespējamo amatpersonu piebarošanu. Bija skaidrs, ka varbūt īsti tas nav pareizi un labi, ne tikai no ētikas viedokļa, tāpēc mēs vērsāmies Ģenerālprokuratūrā un saņēmām arī Tieslietu ministrijā šo atbalstu runāt un iet ar kaut kādiem priekšlikumiem par šo amatpersonu piebarošanu. Latvijā šī amatpersonu piebarošanu nav kriminalizēta,” saka KNAB amatpersona Rumjanceva.
Ir Eiropas valstis, kur likuma priekšā var saukt arī situācijās, kad amatpersonai dod vai piedāvā mantiskus labumus, lai viņi būtu orientēti uz labvēlīgiem nodomiem un darbiem attiecībā pret šo iespējamā kukuļa devēju nākotnē, nevis par kaut kādu jau konkrētu darbību izdarīšanu, kā to prasa šobrīd Latvijas Krimināllikums.
Pēc KNAB teiktā, viņiem nācies izbeigt vairākas lietas tieši dēļ tā, ka nav izdevies pierādīt, par ko tieši dots iespējamais kukulis. Bet par pieminētajiem grozījumiem, lai arī konceptuālu iebildumu nav bijis, politikas veidotāji tos tā arī nav virzījuši pieņemšanai.