Latvijas augstskolas joprojām strādā ar novecojušām IT sistēmām, bet diplomus lielākoties izsniedz papīra formā. Lai izveidotu vienotu, mūsdienīgu digitālo sistēmu visām augstskolām, tiek uzsākts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansēts projekts par kopējo summu 33 miljoni eiro. Taču, kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, apjomīgos projekta iepirkumus uztic dažu universitāšu dibinātai biedrībai, par kuras caurspīdību un efektivitāti bažījas ES fondu uzraugi.
Lai arī studiju process šobrīd lielā mērā notiek digitāli, daudzas IT sistēmas augstākajā izglītībā ir novecojušas. Piemēram, augstskolu bibliotēku sistēmu izstrādāja pirms vairāk nekā 20 gadiem.
Jaunajā Eiropas fondu studiju digitalizācijas projektā plāno izveidot digitālās bibliotēkas pakalpojumu, studentu e-lietu, studiju reģistru, vienotu prakses sistēmu un citus uzlabojumus augstākajā izglītībā.
Projekts ir jāpabeidz līdz 2029. gada beigām. Kopējais pieejamais finansējums – 33 miljoni eiro.
Galvenais lēmumu pieņēmējs ir tā saucamais Vienotais pakalpojumu centrs (VPC). Tā oficiālais nosaukums ir garāks – Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs. Tā ir biedrība, kuru 2022. gada martā dibināja četras zinātnes augstskolas – Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.
Vidzemes Augstskolas rektore Agnese Dāvidsone raidījumam atzina, ka studiju digitalizācijas projekta pirmajā kārtā viņi nav iesaistīti. Turklāt pastāv bažas, ka, pievienojoties projekta otrajai kārtai, piedāvātie risinājumi būs neatbilstoši augstskolas vajadzībām vai iespējām tālāk uzturēt. “Tie pārējie – mēs, mēs faktiski būsim spiesti pieņemt un akceptēt to, kas jau tur būs izdarīts. Bet mums nebūs bijusi iespēja vismaz būt informētiem par procesiem un varbūt vismaz uzdot kādu jautājumu tai brīdī, kad mums varbūt parādās kāds jautājums,” uzsvēra rektore.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ik gadu centram piešķir 100 tūkstošus eiro. Šo zinātnei paredzēto naudu ļauj izmantot centra biroja darbinieku atalgojumam, telpu nomai un dalībai starptautiskās organizācijās. Vēl 62 tūkstošus eiro kopš 2023. gada ik gadu piešķir par Eiropas akadēmiskā tīkla GÉANT pakalpojumu nodrošināšanu. Līdzīgu summu – 175 tūkstošus gadā – iemaksā dibinātājaugstskolas.
Detalizētāku informāciju par VPC valdība uzklausīja šī gada maijā, lemjot par studiju digitalizācijas projektu. Sēdē izskanēja – paši centra darbinieki neko neprogrammēs, bet iepirks jau gatavas sistēmas, ko vēlāk varēs lietot visās Latvijas augstskolās un koledžās.
Lai arī biedrība fokusēsies uz gatavu risinājumu iegādi, darbinieku skaits ir liels un pieaugs vēl. Pirms diviem gadiem te strādāja 7 darbinieki, pērn – 33. Tikpat arī šogad. Nākotnē plāno nodarbināt līdz pat 50 cilvēkiem. Attiecīgi pieaug tēriņi darba atlīdzībai. Dibināšanas gadā algās un nodokļos centrs samaksāja 21 tūkstoti eiro, 2023. gadā – 192 tūkstošus eiro, pērn – 789 tūkstošus eiro.
Atalgojums esot pielīdzināts valsts sektoram.
Piemēram nesen apstiprinātās valdes priekšsēdētājas Ineses Šteinas atalgojums, kā rakstīts iepriekš publicētajā sludinājumā, ir ap 5500 eiro, bet šobrīd meklētajam iepirkuma speciālistam piedāvā 3300 eiro algu.
“Mēs neesam ļoti atrauti no valsts sektora, mēs neuzskatām sevi par tādu organizāciju, kura rīkojas savu nodomu ietvaros,” uzsvēra Vienotā pakalpojumu centra valdes loceklis Iļja Afanasjevs.
Šis ir jau trešais Eiropas projekts, ko piešķir ekskluzīvi VPC. Pērn tas iesāka pētniecības datu projektu par 3,4 miljoniem eiro. Šogad nāk klāt zinātnes digitalizācijas projekts par kopumā 16 miljoniem eiro un jau minētais studiju digitalizācijas projekts.
Trauksmi par biedrības nepietiekamo uzraudzību ceļ Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomes izvirzītais pārstāvis, Latvijas Kvalitātes biedrības valdes priekšsēdētājs Mikus Zelmenis. “Šinī gadījumā ir tā ne pārāk smukā situācija no Izglītības un zinātnes ministrijas puses, ka ir šī te jau iepriekš iezīmēta nauda, ka mums ir jau zināms izpildītājs. Jebkurā gadījumā atklāts konkurss radītu labāku konkurenci un būtu labāki piedāvājumi. Un, ja konkurss ir pietiekami interesants, tas arī uzreiz kļūst starptautisks. Līdz ar to slēgto klubiņu pasākumi jebkurā sfērā ir… Nu nebūs tur nekāds labais rezultāts,” minēja Zelmenis. ES fondu uzraugi vērš uzmanību uz to, ka šajā situācijā gan finansējuma, gan pakalpojuma saņēmējs ir viens un tas pats – četras Latvijas zinātnes universitātes.
Aizvadītajos trīs gados centra vadība ir mainījusies vairākkārt. Pirmais direktors – ilgstošais RTU Rīgas Biznesa skolas vadītājs Jānis Grēviņš. Šovasar darba attiecības ar viņu negaidīti pārtrauktas. Viņam gan izmaksāja pabalstu vienas mēneša algas apmērā un uz diviem mēnešiem nodrošināja konsultanta amatu ar 5720 eiro atalgojumu mēnesī. Atlaišanas iemeslu VPC padomes priekšsēdētāja Agrita Kiopa atteikusies nosaukt. “Bija viens posms, kurā vajadzēja vairāk pasaules redzējumu, ļoti augsta līmeņa idejas. Tagad ir nākamais posms, kurā ir nepieciešams tiešām skrupulozs administratīvais darbs,” sacīja Kiopa.
Padomes priekšsēdētāja atzina, ka pirmie gadi centram aizvadīti pieredzes gūšanā, darbi virzījušies “ļoti, ļoti lēni”. Savukārt IZM savu pārstāvi biedrības padomē iekļāva tikai šogad. Uz jautājumu, vai biedrība ir labākais formāts šādu valsts deleģēto funkciju izpildei, IZM valsts sekretārs Jānis Paiders atbildēja apstiprinoši, sakot, ka “valsts pārvalde nespēj šo funkciju veikt līmenī, kādā tas ir jāveic”.
Vienīgais lielais iepirkums, ko līdz šim ir veicis VPC, attiecas uz jaunu pētniecības informācijas vadības sistēmu. Iepirkumā ir uzvarējusi kompānija “Elsevier” ar sistēmu “Pure”. IZM nodrošinās tam finansējumu: šogad – 372, 6 tūkstošus eiro, 2026. gadā – 412,9 tūkstošus eiro un 2027. gadā – 346 tūkstošus eiro. Līgums ir noslēgts pērn 31. decembrī, taču sistēmas lietotāji vēl aizvien ir tikai VPC biedri jeb 4 zinātnes universitātes, turklāt pagaidām – par savu naudu.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu