Teroristu grupējums “Hamās” svētdienas, 2. novembra, vakarā atdevis Izraēlai vēl trīs gūstekņu mirstīgās atliekas. Tiesu medicīnas eksperti veiks mirstīgo atlieku ekspertīzi, lai noskaidrotu, kam tās pieder.
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka viens no mirušajiem esot ASV un Izraēlas dubultpilsonis Omers Neutra, kuru nogalināja 2023. gada 7. oktobrī.
Ja tiks apstiprināts, ka šīs mirstīgās atliekas patiešām pieder izraēliešu gūstekņiem, tad Gazā esošo nogalināto ķīlnieku skaits samazināsies līdz astoņiem.
“Hamās” iepriekš ir nodevis Izraēlai mirstīgās atliekas, kas nepiederēja gūstekņiem.
Kopš 10. oktobra Gazas joslā ir spēkā trausls pamiers, taču Izraēla ir apsūdzējusi “Hamās” centienos novilcināt visu mirušo ķīlnieku atlieku atdošanu. “Hamās” to noraida, pagalvojot, ka ir grūti atrast mirstīgās atliekas, kas ir apraktas zem karadarbībā iznīcinātiem pazemes tuneļiem vai zem sagrautām ēkām.
Neraugoties uz pamieru, Izraēla turpina uzlidojumus Gazai. Vakar vismaz vienu cilvēku nogalināja izraēliešu triecienā Gazas ziemeļos. Izraēlas armija paziņoja, ka ir neitralizējusi teroristu, kurš ir apdraudējis izraēliešu karavīrus.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī “Hamās” sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas Rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu “Hamās”. Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam.
2024. gada novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjera Netanjahu un citu Gazas karā iesaistīto amatpersonu aizturēšanai, apsūdzot viņus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
2025. gada vasarā Izraēlas veiktās ilgstošās Gazas teritorijas blokādes un aktīvā bombardēšana novedusi pie katastrofāla bada, pirmās nepieciešamības preču un ūdens trūkuma. Starptautiskā genocīda pētnieku asociācija un ANO pārstāvji aicinājuši Telavivas rīcību šajā teritorijā atzīt par genocīdu
Pieaugot Rietumvalstu spiedienam uz Izraēlu, arvien skaļāk izskan aicinājumi atzīt Palestīnas valsti. Līdz šim to paveikušas vairāk nekā 150 ANO dalībvalstis, tostarp 11 no 27 Eiropas Savienības valstīm, piemēram, Spānija, Rumānija, Zviedrija, Īrija un Bulgārija. Rudenī Palestīnas valsti atzina Lielbritānija, Kanāda un Austrālija, kā arī Portugāle un Francija. Šādu valstu soli kritizējusi Izraēla un tās sabiedrotās ASV.
Oktobra sākumā ASV prezidents Donalds Tramps piedāvāja Izraēlai un “Hamās” savu 20 punktu pamiera plānu, uzsverot, ka abām pusēm tas jāpieņem. Pēc vairākas dienas ilgām netiešām sarunām Ēģiptē “Hamās” un Izraēla plānam piekrita. Drīz pēc tam Izraēla sāka daļēji atvilkt savus spēkus no Gazas joslas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu