Daudzu gadu garumā Latvijas iedzīvotājiem ir nodrošināta iespēja sekot līdzi dažādām putnu sugām tiešraides kamerās. Rudenī daļa putnu paliek Latvijā, bet liela daļa no sugām dodas uz savām ziemas mītnēm Āfrikā vai Eiropā. Ornitologi norāda, ka putniem ir dažādas migrācijas stratēģijas, un atšķiras maršruti, pa kuriem nokļūt uz ziemošanas vietām. Turklāt šis ceļš nudien nav rožains, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums “Vides fakti”.
ĪSUMĀ:
- Rudenī daļa putnu paliek Latvijā, bet daudzas sugas dodas ziemot uz Eiropas dienvidiem vai Āfriku.
- Jūras ērglis uzturas Latvijā visu gadu, bet lielais dumpis migrē uz Eiropas dienvidiem vai paliek, ja ziema ir maiga.
- Svīre, zivjērglis un mazais ērglis ir tālie migranti, kas ziemu pavada Āfrikā.
- Baltie stārķi sasniedz Āfrikas dienvidus, bet melnie stārķi uzturas starp Sahāru un ekvatoru.
- Lielie putni izmanto augšupejošās gaisa plūsmas un planē, mazākie veido kāšus vai lido bariņos.
- Divas trešdaļas putnu migrē naktī, vadoties pēc zvaigznēm un Mēness. Tikmēr zosis un gulbji lido arī dienā.
- Migrācijas ceļā putniem jāpārvar Vidusjūra un Sahāra, kur sastopamas grūtības ar barošanos.
- Klimata pārmaiņas, mitrāju izzušana, elektrolīnijas, medības un karadarbība apdraud putnu migrāciju.
- Rudens migrācija vēl turpinās, bet pavasarī pirmie putni Latvijā sagaidāmi februāra beigās.
Nometnieki un migranti
Jūras ērgļi, kurus tiešraides kamerā var vērot jau daudzus gadus, uzturas savā ligzdošanas vietā visu gadu. Savukārt lielais dumpis ir tuvais migrants – ziemo Eiropas dienvidos, bet, ja ziema ir maiga un ūdeņi neaizsalst, tad novērojams arī Latvijā.
Savukārt tālo migrantu kategorijā ietilpst liela daļa no sugām, kuras bija iespējams vērot kamerās. Svīre, kas ligzdo pie mums, Eiropas ziemeļos, ziemot dodas uz Āfrikas dienvidiem. Svīre ir unikāla ar to, ka ir viena no pirmajām, kas rudenī no Latvijas aizlido un viena no pēdējām, kas pavasarī atlido. Tā pārziemo Dienvidāfrikā un šobrīd, visticamāk, atrodas kaut kur pie Sahāras. Bet zivjērglis migrē pāri Vidusjūrai un ziemo pamatā Āfrikas rietumos.
Āfrikā ziemu pavada arī mazais ērglis, kā arī baltais un melnais stārķis. Baltā stārķa ziemošanas teritorija ir līdz pat Āfrikas dienvidiem, savukārt melnais stārķis uzturas koncentrētākā teritorijā – starp Sahāru un ekvatoru. Stārķi šobrīd savā migrācijā atrodas aptuveni virs Bulgārijas, Turcijas un Izraēlas.
Lidošanas stratēģija
Katrai putnu sugai ir atšķirīga lidošanas stratēģija. Putni ar lielu spārnu laukumu, piemēram, ērgļi, grifi, stārķi, izmanto augšupejošās gaisa plūsmas. Viņi uzriņķo vairāk nekā kilometra augstumā un planē uz leju.
Ornitologs Jānis Ķuze skaidroja: “Ir aprēķināts, ka, salīdzinot ar aktīvo lidojumu, kad putni kustina spārnus, šī planēšana ļauj pat 20 reizes ietaupīt enerģiju.”
Lielākie putni – zosis, gulbji, kaijas, dzērves – lido kāšos, bet mazie putniņi – bariņos.
Ornitologs Dmitrijs Boiko norādīja, ka divas trešdaļas putnu migrē nakts laikā: “Naktī ir drošāk, un tad putni orientējas pēc zvaigznēm un Mēness. Zosis un gulbji var migrēt gan pa dienu, gan naktī. Bet ir arī tādas sugas, kuru nav daudz, bet migrē tikai dienas laikā. Piemēram, daļa no zīlītēm, kuras no mums aizlido, migrē tikai dienā, jo pa nakti neko neredz. Žubītes arī migrē pa dienu.”
Mērojot tālo ceļu, jāsastopas ar nopietniem šķēršļiem. Stārķi un mazie ērgļi cenšas Vidusjūrai pāri nelidot, bet zivju ērgļi to šķērso, lai būtu jālido mazāks attālums. Zivju ērgļi lido pāri Sahārai, kas ir ļoti nozīmīgs šķērslis putnu ceļā, jo tur var būt problēmas ar barošanos.
Ornitologi putnu migrācijas ceļus pētīšanai jau vairāk nekā 100 gadus izmanto gredzenošanu. Precīzu informāciju par putnu atrašanās vietu sniedz mūsdienu raidītāji, taču ne vienmēr tos iespējams izmantot.
Boiko skaidroja: “Par lielāko daļu mēs zinām migrācijas ceļus, īpaši par lielākiem putniem, kuriem var uzlikt raidītājus. Ar gredzenošanu nevar tā precīzi pateikt, caur kurieni putni lido, kur pārziemo; īpaši ja mēs runājam par tiem, kas pārziemo Āfrikā. Nelido putni uz to pašu Āfriku pa vienu ceļu.”
Draudu pilns ceļš
Migrācija nav romantisks ceļojums, tas ir izaicinājumiem pilns laiks. Ornitologi vērš uzmanību uz to, ka putnu migrāciju tiešā veidā ietekmē klimata pārmaiņas. “Klimata izmaiņu rezultātā ļoti izzūd mitrāji. Tas nozīmē, ka tām putnu sugām, kas ir saistītas ar mitrājiem, piemēram, melnajam stārķim, kļūst grūtāk atrast barību migrācijas trasē,” norādīja Ķuze.
Tālajā ceļā putniem nākas saskarties ar apdraudējumiem, ko rada elektrolīnijas un augstceltnes.
“Nav noslēpums, ka Eiropā vien miljoniem putnu ietriecas stiklos, jo redz tur atspulgu – tā paša Mēness vai zvaigžņu,”
norādīja Boiko.
Gājputni.
Foto: “Vides fakti”
Rietumeiropā un Tuvajos Austrumos dažas putnu sugas tiek medītas – apēšanai, izklaidei vai spalvu iegūšanai. Neskatoties uz to, ka šīs medības nav legālas, cilvēki vienkārši ir paraduši tā darīt. Šāda situācija ir Maltā, Francijas dienvidos, Itālijā. Ir reģioni, kur aktīvi tiek medītas ūbeles, vālodzes. Savukārt Āfrikā tiek medīti un ēsti stārķi.
“Mūsu zaļās vārnas, kuras mēs sargājam kā milzīgu dārgumu un katram putnam ir zināmi vecāki vairākās paaudzēs – Vidusjūras reģionā viņas tiek šautas, jo tur tā ir tradīcija. Ir arābu valstis, kurās zaļā vārna skaitās elitārs medījums,” zināja sacīt Ķuze.
Putnu aizsardzību katrā valstī uztver atšķirīgi. Āfrikas reģionos, kur notiek ilgstoša karadarbība, dabas aizsardzība diemžēl paliek otršķirīga, un karš tiešā mērā ietekmē putnu migrāciju.
“Arī tas, kas notiek Ukrainā, ietekmē migrējošos putnus. Ir zināms tas, ka putni var mainīt migrācijas ceļus, lai izvairītos no karadarbības zonām. Ir pētījumi, kas to ir pierādījuši, izmantojot ar satelītiem aprīkotus putnus,” skaidroja Ķuze.
Rudens migrācija aizņem ilgāku periodu, un tālie migranti vēl ir tikai ceļā uz savām ziemošanas vietām, bet februāra beigās mēs varēsim gaidīt, ka pirmie gājputni atkal lidos atpakaļ pie mums uz Latviju.
Aizraujoši stāsti par dabu un putniem