Parlamenta un prezidenta vēlēšanas Tanzānijā, kas sākās mierpilni, izvērtušās ielu protestos un slaktiņā. Karavīri atklāja uguni pret saviem “brāļiem un māsām”, kā šeit pieņemts saukt citam citu, nogalināti vismaz 500 cilvēki.
ĪSUMĀ:
- Tanzānijā pēc vēlēšanām izcēlušies nemieri; tiek ziņots par simtiem upuru.
- Līdz šim Tanzānija bijusi viena no mierīgākajām Āfrikas valstīm.
- Raksta autors Tanzānijā nodzīvojis gadu un juties droši.
- Valdošā partija pie varas ir vairāk nekā pusgadsimtu un nevēlas zaudēt.
- Pēc vēlēšanām paziņots, ka prezidente Hasana saņēmusi gandrīz 98% balsu.
- Opozīcijas līderi baidās par savu dzīvību un bēg.
- Valstī ieviesta komandantstunda, nedarbojas internets.
Vēlēšanu komisija paziņojusi, ka Tanzānijas prezidenta vēlēšanās uzvarējusi līdzšinējā valsts galva Samija Sulihu Hasana, kas esot saņēmusi gandrīz 98% balsu. Opozīcija apstrīd šos rezultātus.
Protestētāji izgāja ielās, vēl pirms sākās balsu skaitīšana, un iemesls ir prezidentes nopietnāko konkurentu izslēgšana “no spēles”.
Līdz šim Tanzānijā varēja justies droši
Opozīcijas partija “Chadema” apgalvo, ka sadursmēs nogalināti ap 700 cilvēku. Kāds diplomātiskais avots britu raidsabiedrībai BBC paudis, ka droši zināms par vismaz 500 upuriem. Par līdzīgu upuru skaitu, atsaucoties uz avotiem drošības iestādēs, vēsta arī ziņu aģentūra AFP. Savukārt cilvēktiesību aizsardzības organizācija “Amnesty International” saņēmusi informāciju par vismaz 100 cilvēku nāvi.
Tanzāniešu protestētāji pie Kenijas robežas nes nošautā biedra līķi
Foto: REUTERS, Thomas Mukoya
BBC avots kādā Daresālamas slimnīcā pavēstījis, ka kopš 30. oktobra tā ir pārpildīta, tāpat arī morgi. Valstī ir noteikta komandantstunda.
Tikmēr mierīgi viss ir Zanzibārā; šī Tanzānijai piederošā sala ir daļēji autonoma un ievēlē pati savu valdību un prezidentu. Huseins Mvinji no valdošās partijas ieguvis gandrīz 80% balsu, kamēr opozīcija ziņo par masveida viltojumiem. Tikmēr tūristi iestrēga Zanzibāras lidostā, jo kontinentā notiekošo protestu dēļ atcelti lidojumi.
Raksta autors nodzīvoja Tanzānijā vairāk nekā gadu, no 2022. gada oktobra līdz 2023. gada oktobra beigām. Pat kā “muzungu” – baltais – jutos droši pat naktīs, dodoties no kroga mājās.
Kas noticis ar šo Austrumāfrikas valsti, kuras devīze skan “Āfrikas smadzenes”? Kur palicis veselais saprāts?
Patiesībā dusmas gruzdēja jau ilgi pirms vēlēšanām. Tanzānijas prezidente Samija Sulihu Hasana bijusi pie varas kopš 2021. gada, ieņemot amatu pēc priekšgājēja Džona Pombes Magufuli pēkšņās nāves. Hasana par prezidenti kļuva nevis vēlēšanu ceļā, bet pateicoties tam, ka pirms tam bijusi valsts viceprezidente.
Tanzānijas prezidente Samija Sulihu Hasana
Foto: AFP, MICHAEL JAMSON
Saukta par “Mama Samija”, viņa pret opozīciju izturējusies kā pret nepaklausīgiem bērniem, gan “ieliekot kaktā”, proti, liedzot dalību vēlēšanās, gan arī iemetot cietumā.
Tie, kas turējušies no politikas pa gabalu, nebija apdraudēti, bet nopietnākie oponenti ir “noņemti no trases”, turklāt cilvēki arī pazuduši vai atrasti noslepkavoti.
Valdošā partija mācījusies no Ķīnas
Vēlēšanās līdztekus Hasanai startēja 16 mazāku partiju kandidāti, taču viņus esošā vara neuzskatīja par vērā ņemamiem. Turpretim diviem galvenajiem sāncenšiem dalība bija liegta. Viņu apklusināšanai izmantotās metodes bija itin līdzīgas mums labi zināmajai Baltkrievijai un Krievijai.
Tundu Lisu, opozīcijas partijas “Chadema” līderis, jau mēnešiem ilgi atrodas apcietinājumā, apsūdzēts valsts nodevībā – šādi traktēts viņa aicinājums uz vēlēšanu reformām, lai tās būtu brīvas un godīgas. Cits opozīcijas līderis, Luhaga Mpina no partijas “ACT-Wazalendo”, diskvalificēts no kandidēšanas.
“Chadema” viens no vadītājiem paudis, ka baidās par savu dzīvību, jo “slaktiņš notiek naktī, kad neviens neredz”. Drošībnieki meklējot opozīcijas līderus, dažiem izdevies aizbēgt no valsts. “Šie cilvēki slepkavo nesodīti,” programmā “BBC Newshour” paziņoja “Chadema” ārlietu un diasporas lietu direktors Džons Kitoka.
Tanzānijā kopš 1961. gada varas groži atrodas “Chama cha Mapinduzi” (CCM) – Revolūcijas partijas – rokās. Tikai 1992. gadā Tanzānija ieviesa daudzpartiju sistēmu, tomēr “revolucionāru” dominance saglabājās, un viņi negrasās tik vienkārši padoties.
Nevalstiskā organizācija “Armed Conflict Location & Event Data” (ACLED), kas seko bruņotiem konfliktiem un protestu kustībām pasaulē, raksturo CCM kā “pēdējo no hegemoniskajām atbrīvošanās partijām”, kura mēģina noturēties pie varas, bloķējot opozīciju “ar administratīviem, juridiskiem un ārpuslikuma līdzekļiem”.
Zīmīgi, ka CMM ir, no kā mācīties, šai partijai ir gadu desmitiem ciešas saites ar Ķīnas Komunistisko partiju. Vienīgi atšķirībā no Pekinas Tanzānijas varas monopolisti imitē vismaz kādu demokrātiju, tikai aizvien mazāk. CMM un valsts aparāts ir būtībā viens un tas pats, partijas kontrolē ir varas noturēšanai būtiskie drošības dienesti.
Represijas pret opozīciju
ANO cilvēktiesību ekspertu komisija jūnijā uzskaitīja vairāk nekā 200 “piespiedu pazušanas” gadījumu kopš 2019. gada, paužot “dziļu satraukumu” pirms Tanzānijas vēlēšanām.
Starptautiskā krīžu grupa savā jaunākajā analīzē raksta, ka Tanzānijas prezidente “īstenojusi nepieredzētu represiju vilni pret politiskajiem pretiniekiem”. Policija patrulē ne tikai ielās, bet arī internetā – soctīklus laiku pa laikam bloķē, par karikatūru ar prezidenti var iekļūt nepatikšanās.
Tanzānijas prezidentes Samijas Hasanas plakātu armijniekiem nav izdevies nosargāt
Foto: REUTERS, Thomas Mukoya
Ir diezgan acīmredzami, ka “mamma” Hasana negrib piedzīvot to pašu, kas jau norisinās kaimiņvalstīs. Ugandā opozīcijas kustība “People Power” (Tautas vara) cenšas pārtraukt gandrīz 40 gadu ilgušo prezidenta Joveri Museveni valdīšanu. Kenijā prezidents Viljams Ruto ir ievēlēts tikai kopš 2022. gada, bet arī šeit pērn un šā gada sākumā izcēlās protesti un ielās izgāja armija.
Krietni tālākajā Madagaskarā oktobrī jauniešu protesti izvērtās tik nopietni, ka prezidents aizbēga no valsts, bet armija pārgāja nemiernieku pusē.
Tomēr atšķirībā no virknes citu Āfrikas valstu Tanzānijā nekad nav bijis pilsoņu karš un arī ne tik asiņaina diktatūra kā kaimiņos Ugandā diktatora Idi Amini valdīšanas laikā.
Šeit veiksmīgi sadzīvo abas lielās reliģijas – kristieši un musulmaņi. Nav nekas neparasts, kad pārblīvētā autobusā blakus brauc vīrietis, sieviete kailiem pleciem un musulmaniete nikābā.
Jāteic, ka šis konservatīvais apģērba stils īpaši daudz nav vērojams pat tūristu iecienītajā Zanzibārā, kur gandrīz visi iedzīvotāji ir musulmaņi.
Internets ir bloķēts
Samija pati ir musulmaniete no Zanzibāras, viņa vienmēr ir veicinājusi reliģisku toleranci. Prezidente valkā hidžābu – musulmaņu lakatu, bet viņas valdības ministres to nedara. Tieši “amani” – miers svahili valodā – ļāvis CMM noturēt varu, it īpaši laukos.
Vēl 29. oktobra rītā Tanzānijas laikraksts “Citizen” citēja vēlētājus no iecirkņa Daresalāmas rajonā Kinondoni. “Mēs balsojam par harmoniju, un tas man dod cerību, ka rezultāts atspoguļos tautas gribu,” sacīja Hamisi Kihesa.
Nēma Daniela bija priecīga par drošībnieku klātbūtni: “Vēlētāju vidū valda disciplīna un savstarpēja cieņa – par to varam būt lepni.” Faustina Njalali balsoja pirmo reizi: “Es jūtos droša un līdzdalīga.” Līdz protestiem un vardarbībai ielās vairs nebija ilgi jāgaida…
Internets Tanzānijā pašlaik ir bloķēts vai ierobežots, un raksta autoram neizdevās sazināties ar saviem draugiem šajā valstī, kur mīt arī latvieši. Varu tikai cerēt, ka safari ceļojumu ekspertiem Dacei ar Romānu viss ir kārtībā, Santai viņas izglītības misijā tālajos laukos arī klājas labi, cerams, riepas nedeg un zaldāti nešauj Kigamboni, Daresālamas rajonā.
LSM.lv vēlāk tomēr izdevās sazināties ar tautieti, kurš Zanzibārā jau daudzus gadus strādā tūrisma biznesā. Viņš raksta, ka Zanzibārā viss ir mierīgi, tomēr nepatīkami ir Daresalāmā, Arušā, Mvanzā, citās pilsētās kontinentā.
“Es šo visu biju dzirdējis, un gudrākie biznesmeņi izbrauc no valsts vēlēšanu laikā,” piebilst latvietis, kurš, neraugoties uz notiekošo, aizvien mīl Tanzāniju.
Pagaidām nevaru uzzināt, par ko apmeklētāji spriež Tedijas un viņas vīra Mario krodziņā “The Legend” un vai bodaboda jeb motociklu “taksometru” puiši piedalās protestos. Paļaujos, ka nekas nekaiš bodniekam, pie kura regulāri iepirkos, Fatumas tantei no viesnīcas ar smalko nosaukumu “Royal Lodge”, Sofijai no ceļmalas ēstuves ar pavardu zem koka, medicīnas profesoram, kurš 1982. gadā bija viesojies Rīgā, Nēmai ar dēlu un daudziem, daudziem citiem.
Tanzānijas himna sākas ar vārdiem “Mungu ibariki Afrika” – “Dievs, svētī Āfriku!”, līdzīgi kā Latvijas himna. Vēl redzēsim, vai tanzānieši saņems svētību vai arī viņus gaida diktatūras laiks.
KONTEKSTS:
2025. gada 29. oktobrī Tanzānijā notika parlamenta, pašvaldību un prezidenta vēlēšanas. Uz prezidenta amatu pretendēja pašreizējā līdere Samija Sulufu Hasana un 16 mazu partiju pārstāvji.
Divi galvenie opozīcijas līderi ir atstumti no vēlēšanām – viens mēnešiem ilgi apsūdzēts par “valsts nodevību” un apcietināts, otrs diskvalificēts. Šī Austrumāfrikas valsts, neraugoties uz politiskajām represijām, gadu desmitiem ilgi bijusi miera osta.
Pēc vēlēšanām tika paziņots, ka līdzšinējā valsts galva Samija Sulufu Hasana saņēmusi gandrīz 98% balsu. Opozīcija jau pirms vēlēšanu rezultātu paziņošanas sāka protestus; tiek ziņots par simtiem upuru.