Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis (foto – vidū) pēta karti kopā ar Ukrainas prezidentu Volodomiru Zelenski (foto – pirmais no labās).
Foto: AFP/SCANPIX
Ukrainas veidotie droni pēdējos mēnešos pārbīda kara robežas dziļāk Krievijas teritorijā, trāpot nevis militārajiem objektiem pie līnijas, bet naftas pārstrādes rūpnīcām, degvielas krātuvēm un loģistikas mezgliem Krievijas vidienē.
Mājas
Berzēšanās gar kājām, gulēšana virsū, astes kustināšana – iemācies saprast, ko kaķis tev šādi “saka”
Veselam
7 produkti, kurus iekļaujot uzturā katru dienu, saņemsiet teju visas organismam nepieciešamās barības vielas
Tas ir noticis! Atbildot uz jautājumu, kāpēc Latvijai jāizstājas no Stambulas konvencijas, Ingmārs Līdaka pārspējis pats savu “Aizver muti!”
Kā vēsta “Euronews”, šī operācija kļūst par stratēģisku pavērsienu. Pirmo reizi kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievija spiesta apzināties, ka arī tās iekšienē vairs nav droši.
Ukrainas pašu izgatavotie tālās darbības droni vairs nav tikai nelieli taktiskie rīki, ko izmanto pie frontes līnijas. Slepenās darbnīcās Ukrainas rietumos, bieži vien ārpus klasiskās rūpniecības kontroles, tiek būvēti vienkārši, bet efektīvi bezpilota lidaparāti, kuru darbības rādiuss sasniedz līdz pat 1000 kilometriem.
CITI ŠOBRĪD LASA
Droni tiek palaisti no improvizētiem lidlaukiem, galvenokārt naktīs, kad tie var nepamanīti šķērsot Krievijas robežu un trāpīt augsta riska infrastruktūrai.
“500 kilometru vietā tie tagad nolido 1000. Veiksmīgai operācijai nepieciešami trīs faktori: droni, cilvēki un plānošana. Mēs vēlamies sasniegt vislabāko iespējamo rezultātu. Mums tā ir svēta misija,” norāda viens no operāciju vadītājiem.
Viens no visbiežāk izmantotajiem Ukrainas droniem ir “Lyuty” drons – korpuss kā desai, viens propelleris un trīsstūrveida aste. Šī vienkāršība un zemās izmaksas ļauj tos ražot masveidā. Tieši šo vienkāršību eksperti uzskata par vienu no Ukrainas priekšrocībām. Liels daudzums viegli aizstājamu ierīču, nevis daži sarežģīti un dārgi agregāti.
Ukrainas droni jau skāruši vismaz 16 Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas, kas, pēc “Carnegie Endowment” analītiķu aplēsēm, veido ap 38% no visas Krievijas nominālās naftas pārstrādes jaudas.
Lai gan daļa rūpnīcu atjaunoja darbību pāris nedēļu laikā, triecieni lika Maskavai noteikt iekšējos degvielas ierobežojumus, ieviest eksporta kontroles un pārskatīt aviācijas degvielas sadali.
Starptautiskā Enerģētikas aģentūra lēš, ka Ukrainas triecieni samazinājuši Krievijas pārstrādes apjomus par aptuveni 500 000 barelu dienā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Krievija varētu būt zaudējusi līdz pat 20% benzīna piegāžu, pateicoties Ukrainas bezpilota lidaparātiem.
Līdz šim Krievija karadarbībā balstījās uz pārliecību, ka tās teritorija ir neaizskarama. Tagad tas ir mainījies. Droni liek pārkārtot loģistiku, izkliedēt degvielas krājumus un paplašināt gaisa aizsardzības zonas dziļi iekšienē.
Turklāt Ukraina šādi demonstrē arī savu tehnoloģisko autonomiju. Šie ieroči ir pašu izgatavoti un nav atkarīgi no Rietumu piegādēm, kuras pēdējā laikā iestrēgušas politiskos strīdos.
Taču arī šī operācija nav bez upuriem. Ukrainas dronu operatori atzīst, ka tikai aptuveni 30% lidaparātu sasniedz mērķi. Lielākā daļa tiek notriekta vai zaudēta tehnisku iemeslu dēļ.
Dronu uzbrukumi dziļi Krievijas teritorijā vairs nav epizodiski. Tā kļūst par sistemātisku, ilgtermiņa taktiku, kas maina visu kara uztveri.
Ukraina pierāda, ka ar viedumu, pašiniciatīvu un tehnoloģijām var mainīt arī Krievijas pārliecību par savu neaizskaramību.
Tēmas
SAISTĪTIE RAKSTI