Ukrainā turpinās nemitīgi Krievijas uzbrukumi pilsētām un apdzīvotām vietām, tomēr šajās dienās valsts saņēmusi labas ziņas – Vācija piegādājusi valstij papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot”, bet Lielbritānija –spārnotās raķetes “Storm Shadow”.
Pagaidām nav zināms, cik daudz šīs ASV ražojuma mobilās raķešu aizsardzības sistēmas “Patriot” Vācija ir piegādājusi Ukrainai. Tas publiski netiek paziņots, tomēr Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pirms mēneša Varšavas drošības forumā paziņoja, ka Vācija plāno papildus savām jau 3 uz Ukrainu nosūtītajām “Patriot” sistēmām līdz šā gada beigām piegādāt vēl divas.
Tas darīts sadarbībā ar norvēģu partneriem, kas ir atvēlējuši ievērojamus resursus Ukrainas gaisa telpas aizsardzības stiprināšanai. Kā redzams – partneri savu vārdu ir turējuši, un salīdzinoši īsā laikā jau viena vai abas sistēmas piegādātas Ukrainai. Un katra no tām ir būtisks atspaids kara plosītajai valstij.
“Labs rezultāts mūsu pretgaisa aizsardzībai – Ukrainai tagad ir vairāk “Patriot”, savā ikvakara uzrunā tautai sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. “Es gribu pateikt paldies kancleram Frīdriham Mercam, Vācijai un visiem, kas palīdz. Mūsu vienošanās ir izpildītas – Ukrainai ir piegādāti papildu “Patriot”, un mēs iekļaujam tos savā darbā. Protams, visas valsts aizsardzībai nepieciešamas vairāk šādas sistēmas, lai nosargātu infrastruktūras svarīgākos objektus – mūsu pilsētas.”
Papildus Vācijas sūtītajām “Patriot” Ukrainas debesis šoruden sargā arī viena pretgaisa aizsardzības sistēma, kas atsūtīta no Izraēlas. Tāpat Ukraina strādā vēl citos virzienos, lai stiprinātu pretgaisa aizsardzību.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš izteicies, ka kopumā visas valsts aizsardzībai būtu nepieciešamas 25 šādas sistēmas, bet nav zināms, cik tādu valstī jau ir un cik trūkst. Publiski tiek izpausts vien tas, ka šādas sistēmas nepieciešamas vēl.
Un visticamāk, šādu pretgaisa aizsardzības sistēmu skaits ir tālu no vēlamā, par ko liecina Krievijas uzbrukumi un to postījumu apmērs, īpaši frontei tuvāk esošajās pilsētās. Arī galvaspilsētā Kijivā bijuši ļoti spēcīgi raķešu un kaujas dronu uzbrukumi ar daudziem nogalinātajiem un simtiem ievainoto.
Nepieciešami arī lādiņi, ar kuriem Krievijas raidītās raķetes un dronus notriekt, jo nekas neliecina, ka uzbrukumu intensitāte mazinātos. Piemēram, aizvadītajā nedēļā Krievija uzbrukumiem Ukrainai izmantoja gandrīz 1500 kaujas dronus, 1170 vadāmās aviobumbas un vairāk nekā 70 raķetes.
Arī šonakt iebrucējs apšaudīja Ukrainu ar raķetēm, tostarp trīs virsskaņas ballistiskajām raķetēm “Kinžal”. Vienu no tām ukraiņiem izdevās notriekt.
ASV prezidenta paziņojumu, ka viņš tomēr nav gatavs Ukrainai piegādāt “Tomahawk” raķetes, valstī uztver kopumā mierīgi. Vietējie eksperti norāda, ka šīs raķetes patiešām varētu būt ļoti labas un efektīvas, ja tās nodotu Ukrainai, tomēr nav arī tā, ka bez tām neko nevarētu izdarīt.
Ukraina veic ļoti spēcīgus uzbrukumus Krievijas iekšienē. Jau tagad redzams, kā tur kūp naftas un degvielas pārstrādes uzņēmumi. Ukraiņi šajā jomā daudz paļaujas uz pašu spēkiem – tiek attīstīta gan tālās darbības dronu, gan raķešu ražošana, bet tāpat atbalsts ir no sabiedrotajiem – Lielbritānija nesen pieņēmusi lēmumu par papildu spārnoto raķešu “Storm Shadow” nodošanu Ukrainai tieši šim mērķim – triecieniem Krievijas iekšienē.
Un arī ceturtajā pilna apmēra kara ziemā ir jaušama uzticība Ukrainas gaisa telpas sargiem.
“Par spīti visām grūtībām, Ukrainas gaisa spēkiem izdodas noturēt diezgan augstu šo gaisa uzbrukuma objektu notriekšanas līmeni,” vērtē Ukrainas aviācijas asociācijas pārstāvis Genādijs Hazans. “Diemžēl visus 100%, kas ielido Ukrainas gaisa telpā, vienkārši tehniski un fiziski nav iespējams notriekt, tomēr augstais šo objektu notriekšanas rādītājs ļauj glābt, pirmkārt, cilvēku dzīvības, un arī objektus, kas ir ļoti svarīgi Ukrainas ekonomikai un enerģētikas infrastruktūrai.”
Kritika šoruden publiskajā telpā tikmēr manāma nevis par gaisa telpas sargu, bet citu atbildīgo darbu – tepat uz zemes. Proti, izskan pārmetumi par nepietiekamu energoapgādes objektu fizisku aizsardzību.
Jau pēc pirmās šī kara ziemas bija skaidrs, ka kritiski svarīgo infrastruktūru – izmēros nelielākus objektus – ir iespējams pasargāt ar īpašām konstrukcijām ap tiem. Nereti tie ir tādi kā betona karkasi, ko uzceļ ap sargājamo objektu. Ja kaut kas tajā ietriecas, tas sabojā šo karkasu, bet pasargā pašu infrastruktūras objektu.
Taču, sagaidot jau ceturto ziemu, konstatēts, ka šīs konstrukcijas vēl joprojām nav izbūvētas pietiekamos daudzumos. Un nav zināms, kāpēc tā. Tomēr darbs turpinās, un oktobra otrajā pusē valsts premjeres Jūlijas Sviridenko vadītā valdība atbalstīja pasākumu kopumu, ar kuriem plānots stiprināt tieši kritiskās infrastruktūras aizsardzību.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.