Eurozonas IKP pārsniedz prognozes: Portugāle izvirzās līderpozīcijās izaugsmes ziņā
Eurozonas ekonomika trešajā ceturksnī demonstrējusi nelielu, bet patīkamu izaugsmi, pārspējot analītiķu optimistiskākās prognozes. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bruto iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 0,2%, kas ir solis uz priekšu pēc vairākiem mēnešiem ilgākas lēnas attīstības. Tomēr šī uzlabotā aina slēpj sevī arvien lielākas atšķirības starp dalībvalstīm, jo īpaši Vācijas rūpnieciskās ražošanas problēmas turpina negatīvi ietekmēt kopējo bloka sniegumu.
Eurostat publicētie provizoriskie dati liecina, ka IKP pieaugums par 0,2% ceturksnī ir nedaudz labāks nekā 0,1%, kas tika reģistrēts otrajā ceturksnī, un pārsniedz analītiķu prognozes par nemainīgu izaugsmi. Gada griezumā eirozonas ekonomika palēninājās līdz 1,3% no 1,5%, tomēr tas joprojām bija nedaudz virs ekonomistu prognozētajiem 1,2%. Plašākā mērogā Eiropas Savienība uzrādīja nedaudz labāku rezultātu, palielinoties par 0,3% ceturksnī un 1,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.
Portugāle – eirozonas izaugsmes flagmanis
Valstu vidū, par kurām ir pieejami dati, Portugāle ir izcēlusies kā eirozonas līderpozīcijas ieguvēja. Tās IKP palielinājās par iespaidīgiem 0,8% ceturksnī, ko galvenokārt veicināja noturīgais iekšzemes pieprasījums un spēcīgais tūrisma sektors. Šis sniegums ir kā spoža gaismiņa ekonomikas tumsas laikā, apliecinot valsts spēju pielāgoties un attīstīties.
Visā plašākajā Eiropas Savienībā vislabāko sniegumu uzrādīja Zviedrija ar 1,1% izaugsmi, tai sekoja Čehija ar 0,7%. Savukārt saraksta otrā galā Lietuva piedzīvoja 0,2% kritumu, bet Īrija un Somija uzrādīja 0,1% kritumu. Vācijas ekonomika trešajā ceturksnī stāvēja uz vietas, sekojot 0,2% kritumam iepriekšējā ceturksnī. Galvenais krituma iemesls bija eksporta samazināšanās, ko veicināja augstāki ASV muitas tarifi. Šis Vācijas gadījums ir kā skumjš piemērs tam, kā viena liela ekonomika var aizraut sev līdzi visu reģionu.
Ekonomikas tendences un prognozes
Profesors Džo Nelliss no Cranfield University atzīmē: „Eirozonas ekonomika turpina lēnām virzīties uz priekšu, nevis slīd uz leju.” Viņš uzsvēra, ka patērētāju pieprasījums trešajā ceturksnī uzrādīja piesardzīgu uzlabojumu, ko veicināja inflācijas mazināšanās un nedaudz augstākas algas, sniedzot zināmu atvieglojumu mājsaimniecībām. Pakalpojumu sektors joprojām turējās stabili, taču ražošanas un eksporta sektori turpināja atpalikt, ko negatīvi ietekmēja vājais globālais pieprasījums un pastāvīgais izmaksu spiediens. „Eirozona spēj augt, bet ļoti lēni,” piebilda Nelliss, norādot uz Vācijas un Francijas turpināto vājo sniegumu kā būtisku bremzējošo faktoru blokam. Viņš ironiski piebilda, ka šīs divas lielākās eirozonas ekonomikas „turpina sacensties par neapskaužamo titulu ‘Eiropas slimnieks’.”
Tirgus reakcija un centrālās bankas gaidas
Tirgi uz IKP datiem reaģēja piesardzīgi, jo investoru noskaņojumu joprojām noteica centrālo banku politikas. Eiropas akciju tirgi ceturtdien nedaudz kritās, atspoguļojot plašāku korekciju pēc tam, kad ASV Federālās Rezerves priekšsēdētājs Džeroms Pauels izteicās nedaudz stingrāk nekā gaidīts pēc ASV centrālās bankas 25 bāzes punktu procentu likmes samazināšanas trešdien. Pauels noraidīja tirgus gaidas par vēl vienu procentu likmes samazinājumu decembrī, norādot, ka tas ir „tālu no neizbēgama”. EURO STOXX 50 indekss kritās par 0,39%, Spānijas IBEX 35 – par 1,14%, bet Itālijas FTSE MIB – par 0,80%. Francijas CAC 40 samazinājās par 0,64%, kamēr Vācijas DAX indekss saruka par 0,11%.
Korporatīvajās ziņās ING Groep akcijas pieauga par 4,63% pēc labāku nekā gaidīts ceturkšņa peļņas rezultātu publicēšanas, savukārt Airbus akcijas palielinājās par 2,06% pēc prognožu izpildīšanas. Negatīvā virzienā Schneider Electric akcijas kritās par 4,06%, jo franču industriālais konglomerāts nedaudz pārskatīja savus 2025. gada mērķus, neskatoties uz spēcīgu ceturkšņa ieņēmumu pieaugumu.
Tagad visa uzmanība pievērsta Eiropas Centrālajai bankai (ECB), kas plaši tiek sagaidīts, ka ceturtdien savā politikas sanāksmē procentu likmes atstās nemainīgas. Tas būtu trešais paņēmiens pēc kārtas, jo ECB cenšas sabalansēt reziliences pazīmes ar turpmāku inflācijas mazināšanos un lēnu izaugsmi. Galvenā refinansēšanas likme tiek prognozēta nemainīga – 2,15%, bet depozītu likme – 2,0%. Šī līdzsvarošana ir kā smalkas adatas diedziņš, cenšoties saglabāt stabilitāti mainīgā ekonomiskā ainavā.