Jaunās Nīderlandes valdības veidošana: centristu uzvara un politiskā spēka pārbīde
Nīderlandes politiskajā ainā noticis nozīmīgs pavērsiens pēc nesenajām parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kurās, pārsteidzot daudzus, uzvarējusi centriskā liberālā partija “Demokrāti 66” (D66). Lai gan sākotnēji aptaujas prognozēja panākumus labēji populistiskajai Brīvības partijai (PVV), D66 ir demonstrējusi spēcīgu sniegumu, gandrīz trīskāršojot savu vietu skaitu parlamentā un iegūstot identisku rezultātu – pa 26 mandātiem no 150 vietām, kā arī PVV. Šis rezultāts ir D66 labākais sasniegums partijas pastāvēšanas vēsturē kopš tās dibināšanas 1966. gadā. Tiek uzskatīts, ka D66 līderim, 38 gadus vecajam Robam Jetenam, ir vislielākās izredzes veidot nākamo koalīcijas valdību, kas, ja izdosies, padarīs viņu par jaunāko premjerministru Nīderlandes vēsturē. Jetens, kurš ir atklāts gejs, ir kļuvis par simbolu jaunai politikas paaudzei, kas pauž cerību uz progresu un pozitīvismu.
Politiskā dinamika un sabiedrības bažas
Nesenās vēlēšanas ir parādījušas ievērojamu politiskās dinamikas pārbīdi Nīderlandē. Gērta Vildersa populistiskā Brīvības partija (PVV), kas iepriekšējās vēlēšanās 2023. gadā ieguva pirmo vietu ar 37 mandātiem, šoreiz ir ieguvusi otro vietu, un Vilders pats ir atzinis, ka viņa partijai, visticamāk, nāksies palikt opozīcijā, jo citas partijas ir izteikušas nevēlēšanos sadarboties ar viņu. Tas ir būtisks trieciens politiķim, kurš bija likis galveno uzsvaru kampaņā uz migrācijas un islamizācijas apkarošanu. Tomēr PVV spēcīgais rezultāts, lai arī ne uzvara, joprojām apliecina tās ietekmi un spēju mobilizēt vēlētājus, kuri ir nobažījušies par valsts nākotni, imigrācijas politiku un nacionālajām interesēm. Šī politiskā pārbīde notiek laikā, kad Nīderlandes sabiedrību visvairāk satrauc tādi jautājumi kā mājokļu pieejamība, veselības aprūpes sistēmas stāvoklis un imigrācijas politika. Mājokļu krīze ir kļuvusi par galveno izaicinājumu, jo valstī ar 18 miljoniem iedzīvotāju ir aprēķināts 400 000 mājokļu iztrūkums. Vēlētāji pauž neapmierinātību ar līdzšinējo valdību, uzskatot, ka tā daudz runājusi, bet maz darījusi, lai atrisinātu aktuālās problēmas, un meklē jaunus politiskos risinājumus.
Koalīcijas veidošanas izaicinājumi
Lai gan D66 ir ieguvusi visvairāk balsu, Roba Jetena ceļš uz premjera amatu nebūs viegls. Nīderlandes parlaments ir ļoti sadrumstalots, un koalīcijas izveidei nepieciešams vismaz 76 no 150 vietām. Provizoriski rezultāti liecina, ka D66 un PVV ieguvušas identisku rezultātu – 26 mandātus, ar nelielu balsu atšķirību. Lai nodrošinātu vairākumu, Jetena partijai, visticamāk, būs jāveido plaša koalīcija ar citām partijām. Kā potenciālie koalīcijas partneri tiek minēti centriski labējais Kristīgo Demokrātisko aicinājumu (CDA), kas prognozēts 19 vietu ieguvējs, un liberāli konservatīvā Tautas partija brīvībai un demokrātijai (VVD), kas varētu saņemt 23 vietas. Tomēr nav skaidrs, vai visas šīs partijas piekritīs sadarboties. Sarunas par nākamās koalīcijas izveidi prognozējamas kā smagas un iespējams, ilgs mēnešiem, līdzīgi kā pēc iepriekšējām vēlēšanām, kad koalīcijas veidošana aizņēma septiņus mēnešus. Šis gandrīz neizšķirtais rezultāts rada nopietnus izaicinājumus koalīcijas veidošanas procesā, jo neviena partija, visticamāk, nespēs nodrošināt absolūto vairākumu parlamentā.
Robs Jetens: Jaunā paaudze Nīderlandes politikā
Robs Jetens, 38 gadus vecais D66 līderis, ir kļuvis par Nīderlandes politiskās skatuves jaunās paaudzes simbolu. Viņa karjera ir bijusi strauja: jau 30 gadu vecumā viņš tika ievēlēts parlamentā, bet gadu vēlāk kļuva par D66 līderi, būdams jaunākais politiķis, kas jebkad ieņēmis šo amatu. Agrākais iesauka “Robots Džetens”, kas radās viņa nedaudz stīvās atbildes, ir aizstāta ar pārliecinošu un pozitīvu komunikācijas stilu. Viņa kampaņas moto “Het kan wel” (“Tas ir iespējams”), kas atgādina Baraka Obamas saukli, ir ļoti rezonējis sabiedrībā. Jetens sevi raksturo kā progresīvu politiķi, kura prioritātes ir zaļās enerģijas tehnoloģijas, pilsētu attīstība mājokļu krīzes risināšanai un slimību profilakse. Viņa ambiciozie plāni ietver desmit jaunu pilsētu izveidi un strauju jaunu mājokļu būvniecību. Viņš ir arī pirmais atklāti homoseksuālais Nīderlandes premjerministra amata kandidāts, kas piešķir viņa kandidatūrai papildu nozīmīgumu sociālās iekļaušanas un dažādības jautājumos. Pirms politiskās karjeras Jetens studējis sabiedrības pārvaldi un strādājis dzelzceļa uzņēmumā ProRail. Viņa politiskā interese radusies jau pamatskolas laikā, reaģējot uz sabiedriskiem notikumiem.