Nigērijā nenotiek genocīds pret kristiešiem. To ir paziņojusi Nigērijas valdība, reaģējot uz Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Donalda Trampa draudiem nosūtīt karaspēku uz Nigēriju, lai aizsargātu tur dzīvojošos kristiešus. Valsts ir aicinājusi ASV sniegt palīdzību Nigērijai cīņā pret džihādistu grupējumiem, kas pēdējos gados ir noslaktējuši tūkstošiem musulmaņu un kristiešu.
Tramps piektdien paziņoja, ka Nigērija atkal ir iekļauta starp valstīm, kuras ASV uzskata par reliģiskās brīvības pārkāpējām. Šajā sarakstā ir atrodamas arī Ķīna, Krievija, Ziemeļkoreja, Mjanma un Pakistāna. Nigērija iepriekš šajā sarakstā bija iekļauta 2020. gadā Trampa pirmās prezidentūras laikā, bet viņa pēctecis Džo Baidens svītroja Nigēriju no saraksta.
Tramps sacīja, ka “kristietība Nigērijā saskaras ar eksistenciālu apdraudējumu” un ka islāmistu kaujinieki ir nogalinājuši “tūkstošiem kristiešu”, taču nesniedza nekādus ticamus pierādījumus saviem apgalvojumiem.
Nigērijā dzīvo vairāk nekā 220 miljoni iedzīvotāju, no kuriem puse ir kristieši, bet otra puse – musulmaņi. Kristieši dzīvo pārsvarā valsts dienvidos, bet musulmaņi – ziemeļos. Jau vairāk nekā desmit gadus Nigērijas ziemeļos uzdarbojas džihādistu grupējums “Boko Haram”, kas īsteno uzbrukumus ne tikai drošības spēkiem, bet arī civiliedzīvotājiem.
Tramps vakar paziņoja, ka ASV varētu veikt aviācijas uzbrukumus Nigērijā vai pat nosūtīt uz turieni savus sauszemes spēkus, lai iznīcinātu “Boko Haram” un citus džihādistu grupējumus, ja to nedarīs Nigērijas valdība. Prezidents atkārtoti apgalvoja, ka Nigērijā tiek nogalināti tūkstošiem kristiešu.
Trampa retorika ir izraisījusi sašutumu Nigērijā.
Nigērijas prezidents Bola Ahmeds Tinubu paziņoja, ka Nigērijas iekļaušana starp valstīm, kur apdraudēta reliģiskā brīvība, nav pamatota. Tinubu uzsvēra, ka Nigērijas konstitūcija garantē aizsardzību visiem pilsoņiem, neskatoties uz viņu reliģisko piederību. Savukārt Nigērijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka “federālā valdība turpinās aizstāvēt visus pilsoņus neatkarīgi no viņu rases, pārliecības vai reliģijas”.
Nigērijas prezidenta runasvīrs Daniels Bvala nenoliedza, ka teroristiskie grupējumi rada drošības apdraudējumu valstī, taču noraidīja apgalvojumus, ka Nigērijā notiek sistemātiska vēršanās pret kristiešiem vai pret citām reliģiskajām grupām.
“Visi līdz šim redzētie novērtējuma ziņojumi, ko ir sagatavojuši ASV Miera institūts, cilvēktiesību organizācija “Amnesty International” un Eiropas Savienība, apliecina, ka ir bijuši nopietni slepkavību gadījumi, taču kopš 2022. gada situācija ir ievērojami uzlabojusies. Patiesībā slepkavību skaits ir samazinājies. Tāpēc mūs mulsina un pārsteidz, ka ASV atsaucas uz veciem ziņojumiem. Taču mēs esam ieinteresēti risinājumos. Amerika ir mūsu partnere un ir sniegusi lielu palīdzību, tāpēc mēs to uztveram kā aicinājumu apsēsties pie sarunu galda, lai pārrunātu, kā varam vienoties par kopīgu rīcību cīņā pret nemierniekiem,” Bvala sacīja ziņu aģentūrai “Reuters”.
Arī analītiķis Maliks Semjuels uzskata, ka Tramps pārāk vienkāršoti skatās uz to, kas notiek Nigērijā un Rietumāfrikas reģionā kopumā.
“Lielākā daļa “Boko Haram” vardarbības upuru ir musulmaņi. Nav lietderīgi sašaurināt šo konfliktu tikai līdz reliģijai,” norādīja analītiķis.
“Nigērijai ir nepieciešama visa iespējamā palīdzība, lai pienācīgi pārvaldītu savas robežas un novērstu ārvalstu kaujinieku pārvietošanos pāri robežām. Taču tikpat būtiski ir ierobežot šī grupējuma pieeju finansējumam un resursiem,” sacīja Semjuels.
ASV militārā klātbūtne Rietumāfrikā pēdējos gados ir samazinājusies, bet pērn ASV izveda aptuveni tūkstoti karavīru no Nigērijas kaimiņvalsts Nigēras, kur pirms diviem gadiem militārā apvērsumā varu ieguva Krievijai draudzīga hunta.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu