Valsts noslēpuma pieejas aktualitāte pašvaldību vadībā
Latvijā spēkā esošās likumdošanas izmaiņas paredz, ka vadošajām pašvaldību amatpersonām, tostarp domes priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem, kā arī izpilddirektoriem un viņu vietniekiem, ir nepieciešama speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Šīs prasības mērķis ir stiprināt valsts drošību, īpaši ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju . Likumdošana, kas tika rosināta Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iniciatīvas, nosaka, ka šīs prasības izpilddirektoriem un viņu vietniekiem stājās spēkā no 2024. gada 1. jūnija, savukārt domes priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem – pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām . Ja persona nesaņem nepieciešamo pielaidi, tas var novest pie amata zaudēšanas, īpaši izpilddirektora un viņa vietnieka gadījumā, kur amata saglabāšana ir politiski nosacīta vai atkarīga no domes lēmuma .
Aptuveni 80 pašvaldību amatpersonām piešķirta valsts noslēpuma piekļuve
Līdz šim brīdim aptuveni 80 vadošajām pašvaldību amatpersonām ir piešķirta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam . Process šo atļauju piešķiršanai Valsts drošības dienestā (VDD) joprojām turpinās, un vēl aptuveni 30 pašvaldībās norisinās amatpersonu izvērtēšana . VDD uzsvēris, ka atteikumi piešķirt pielaidi ir ļoti reti, sastādot aptuveni 1% gadījumu, tādējādi iespējamība, ka jau ievēlēts pašvaldības vadītājs varētu to nesaņemt, ir maza . Tomēr gadījumi, kad pielaide tiek atteikta vai piešķirta uz saīsinātu termiņu, ir sastopami . Piemēram, Jūrmalas domes bijušais priekšsēdētājs Gatis Truksnis atkāpās no amata saistībā ar pielaides nesaņemšanu .
Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa situācija
Attiecībā uz Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani, viņš pagaidām vēl nav iesniedzis pieteikumu pielaides valsts noslēpumam saņemšanai, jo atrodas darbnespējā . Informācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars ir saņēmis apliecinājumu no Ogres novada domes, ka Helmanis iesniegs nepieciešamo pieteikumu, tiklīdz būs spējīgs atgriezties darbā . Helmaņa darbnespēja ir saistīta ar ievainojumu, kas gūts Ukrainā . Pirms kāda laika Helmanis bija nonācis arī kriminālprocesā saistībā ar aizdomām par nelikumībām darba nespējas lapas saņemšanā, taču šis process tika izbeigts, jo netika konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs . Ministrs Čudars ir uzsvēris, ka tie domes priekšsēdētāji, kuriem pielaide valsts noslēpumam ir liegta, nedrīkst pildīt amata pienākumus, pat ja pastāv iespēja pārsūdzēt lēmumu . Helmaņa gadījumā pašvaldības ministrija gaida viņa atveseļošanos un atgriešanos darbā, lai varētu iesniegt pieteikumu pielaides saņemšanai . Pieteikuma aizpildīšana ir apjomīgs process, kas prasa detalizētu informāciju par personas dzīvesgājumu un profesionālo darbību .
Likumdošanas konteksts un drošības aspekti
Prasība pēc pielaides valsts noslēpumam pašvaldību vadošajām amatpersonām tiek skatīta kā nepieciešams pasākums valsts drošības stiprināšanai, īpaši pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos . Šī iniciatīva paredz, ka personas, kurām nepieciešama piekļuve valsts noslēpumam, iziet rūpīgu VDD veiktu pārbaudi . Pārbaudes process parasti ilgst trīs mēnešus, bet var tikt pagarināts vēl par trim mēnešiem, ja nepieciešams iegūt plašāku informāciju . Pielaide netiek piešķirta personām, kurām ir ierobežota rīcībspēja, kuras ir notiesātas par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai kuras ir atteikušās no Latvijas pilsonības . Lai gan ikdienā pašvaldību vadītājiem reti ir tieša saskare ar valsts noslēpumu saturošu informāciju, prasība ir izvirzīta, lai nodrošinātu spēju reaģēt krīzes situācijās, kad vadošo darbinieku nomaiņa nav pieļaujama . Šis pasākums tiek uzskatīts par papildu drošības mehānismu, kas var palīdzēt novērst valstij nedraudzīgu interešu nonākšanu pie varas pašvaldībās .