Imunitāti veido daudzu orgānu, norišu un funkciju kopums un sadarbība, kas katram ir unikāla. Bērnam attīstoties, to ietekmē gan sociālo kontaktu daudzums, gan dienas režīms, tostarp kvalitatīvs miegs un uzturs, Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” norādīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre Daira Brenča.
Kāpēc vieni slimo, bet citi ne?
“Ģimenes studija”
Izgaismo pieredzi un viedokļus par aktuālām ģimenes attiecību, veselības un izglītības tēmām.
Klausies podkāstā sev ērtā laikā un šādās lietotnēs – Spotify, Apple. Jauna epizode katru darba dienu. Epizodes garums 50 minūtes.
Oktobra beigās rudens beidzot bija uzņēmis apgriezienus, un līdz ar to ar augšupejošu līkni vērojama arī sezonālo vīrusu izplatība, atzina Brenča.
Pieaug arī dažādu, pārsvarā augšējo elpceļu saslimšanu skaits bērnu populācijas vidū. Otro vietu starp saslimšanām bērnu vidū ieņem vēdera vīrusi, bet tāpat nekur nav pazudis arī Covid-19.
“Protams, šī brīža aktualitāte, kam mēs gatavojamies, ir sezonālā gripa, kas diemžēl nu jau Latvijā ir klāt, jo pirmie gadījumi jau ir apstiprināti un pierādīti,” norādīja Brenča.
Līdz ar to – kā jau katru gadu – jebkurā ģimenē, kurā aug bērni, aktuāls kļūst jautājums – ko darīt, lai mans bērns neslimotu, taču vēl viens jautājums, kas noteikti parādās daudzu vecāku prātos, ir – kāpēc vieni bērni slimo bieži, bet citi gandrīz nemaz?
Brenča uzsvēra, ka jautājums ir labs, bet atbilde ir sarežģīta un neviennozīmīga. Lai to labāk izprastu, jāsāk vispār ar to, kas tad īsti ir imunitāte.
“Imunitāte ir organisma neuzņēmība pret kādu patogēnu. Imunitāte nav kaut kāds viens noteikts orgāns. Īstenībā imunitāte ir vairāku orgānu kopums un mijiedarbība,” norādīja Brenča.
Runājot pavisam vienkārši, katram ir iedzimtā un ir iegūtā imunitāte. Iedzimtā imunitāte ir nespecifiska un nemācās – kāda tā ir, tāda ir.
“Bet šī iegūtā jeb specifiskā, jeb inteliģentā imunitāte mācās. Tā praktiski visu dzīvi mācās līdz ar bērniņu, un šī specifiskā imunitāte sāk tā aktīvi mācīties, sāk ražot antivielas apmēram no sešu mēnešu vecuma,” skaidroja Brenča.
Katra bērna imunitāte attīstās savā tempā
Taču sākumā imunitātei vēl ir, varētu teikt, tāds apmācības periods. Jau nopietnākas antivielas specifiskā imunitāte sāk veidot, pasargājot bērniņu no biežākajām infekcijas slimībām, apmēram ap trīs četru gadu vecumu.
“Tāpat kā viens mazulis iemācās staigāt ātrāk, bet cits drusku vēlāk, katram bērniņam arī šis apmācības posms notiek citādi, bet, protams, tai jāļauj mācīties – šai imunitātei ir jādod uzdevums. Katra tikšanās ar kādu patogēnu, tas var būt vīruss vai kāds cits, ir uzdevums, kurš šai imunitātei jāatrisina. Mijiedarbojoties ar šo patogēnu, tai jāiemācās kļūt gudrākai, jāuzkrāj šī imūnā atmiņa, un tas notiek kā kuram. Vienam ātrāk – otram vēlāk,” stāstīja Brenča.
Lai tas notiktu ātrāk jeb veiksmīgāk, ir vajadzīgs laiks un konkrēti apstākļi. Piemēram, biežāk slimo tie mazie bērni, kuri ģimenē ir pirmās atvases, atzina Branča, jo, ja bērns ir pirmais ģimenē, viņš ilgāk atrodas relatīvā izolācijā – savas ģimenes relatīvi slēgtajā vidē.
Varētu to zināmā mērā saukt arī par burbuli, kur šai specifiskajai imunitātei īsti nav, no kā mācīties.
“Tad, nokļūstot ārpus šī ģimenes burbuļa, teiksim tā, sociālajā vidē, kas ir vai nu bērnudārzs vai kādas bērnu interešu izglītības grupiņas, vai bērnu ballītes, notiek ļoti daudz sociālo kontaktu vienlaicīgi, un vienlaicīgi parādās arī ļoti daudz dažādi provocējoši apstākļi, tajā skaitā stress, emocijas, citi vīrusi jeb patogēni, un imūnajai sistēmai uz to brīdi ir par daudz. Tā nespēj apgūt un atrisināt visus šos uzdevumus uzreiz, un tāpēc notiek kļūda, kas ir saslimšana,” skaidroja Brenča.
Bez pārspīlējumiem – viss ar mēru
Ģimenes ārsts Jēkabpilī, ģimenes medicīnas pasniedzējs Latvijas Universitātē, arī Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis Guntis Balodis piekrita Brenčas teiktajam, vienlaikus atgādinot, ka tas ir normāls process, un bērna ilgstoša “turēšana ģimenes burbulī”, neļaujot viņam iepazīt apkārtējo vidi un pasauli, no šī skatpunkta var būt kļūda.
Taču Brenča uzsvēra, ka nevajadzētu kāpt arī otrā grāvī un zīdaini ar nolūku “stiprināt imunitāti” vest uz publiskām vietām, kas tik mazam bērnam noteikti nav piemērotas.
“Bez pārspīlējumiem. Viss ar mēru – gan sociālie kontakti, gan viss pārējais, viss ar mēru. Protams, arī ar pirmo bērnu ir jāiet sabiedrībā, un es nebūšu tas ārsts, kurš teiks, ka līdz gadam jāsēž mājās, nē, sociālos kontaktus noteikti vajag, bet ņemot vērā tā brīža epidemioloģisko situāciju sabiedrībā, nepārspīlējot un neizvēloties pārlieku sabiedriskas vietas,” ieteica Brenča.
Noteikti tā vietā, lai dotos uz lielveikalu, labāk izvēlēties aktīvas pastaigas svaigā gaisā. Ja bērns to jau prot, vislabāk ir nevis sēdēt ratiņos, bet iet mammai vai tētim pie rokas – baudīt rudeni, paspēlēties smiltiņās. Tas ir labs veids, kā trenēt imunitāti, ja ievēro pakāpeniskumu.
Imunitāti stiprina arī vakcīnas
“Katrā ziņā ne jau tie sociālie kontakti ir vienīgais, kas trenē imunitāti. Viennozīmīgi svarīga ir arī vakcinācija, jo ar vakcīnām mēs iepazīstinām mūsu imunitāti ar dažādiem nopietniem ienaidniekiem, pret kuriem cīņai jābūt gataviem. Bet vēl ļoti svarīgs, piemēram, ir dienas režīms, kas mazuļa veselībai – emocionālajai un fiziskajai – ir ārkārtīgi svarīgs. Lai nav haoss, lai ir normāls, sabalansēts miega režīms un sabalansēts ēdiens,” uzsvēra Brenča.
Balodis papildināja, ka saruna par stipru imunitāti viennozīmīgi pārklājas ar vakcinācijas tematu, par ko joprojām arī mūsdienās dažiem vecākiem diemžēl mēdz būt aizspriedumi. Ir vecāki, kas uzsver dabiskās imunitātes lomu, neapzinoties vakcīnu nozīmi tās veidošanā.
“Mēs no ģimenes ārstu puses nodrošinām vakcināciju pēc valstī noteiktās kārtības, jo tas savā ziņā dod iespēju pasargāt bērnu no nopietnām komplikācijām jau no zināmām slimībām. Vakcīnas dod iespēju radīt imunitāti un palīdz pasargāt mūs visus,” uzsvēra Balodis.
Jākontrolē stress un jādodas svaigā gaisā
Runājot tieši par saslimšanu rudens un ziemas sezonā, Balodis akcentēja arī stresa ietekmi uz kopējo veselību. Tikpat labi kā pieaugušie, stresu izjūt arī bērni, kas rudenī atgriežas skolā vai bērnudārzā.
“Uz tā paaugstinātā stresa līmeņa arī tas ir jūtams, ka imunitāte ir samazinājusies. Mēs esam uzņēmīgāki pret dažādām saslimšanām un patogēniem, un tā tas atkal iet riņķa danci, jo, protams, bērni kā tāds spogulis jūt, ka vecāki arī ir nedaudz trauksmaināki visu rudens un ziemas periodu. Kā to visu mazināt – tam nav vienas receptes, taču ir jācenšas mūs visus izdabūt ārā no mājām. Pat tad, ja pulkstenis ir četri, bet ārā jau ir krēsla, būtu jāaiziet pastaigāties vai uz kādu laukumiņu,” ieteica Balodis.
Svaigs gaiss un kustības ir veselības pamatu pamats, par ko atcerēties vienmēr, uzsvēra ārsts. Tam seko arī veselīgs uzturs un kvalitatīvs miegs.