528 039 eiro – tāda ir dažādu papildu atlīdzību kopsumma, ko, neskaitot mēnešalgas, šā gada astoņos mēnešos saņēmuši daži desmiti valsts sekretāru vietnieki – otrā līmeņa ierēdņi ministrijās. Salīdzinot ar pērno gadu, šo papildu atlīdzību apjoms vidēji mēnesī ir lielāks par 6,5%. Līdzīgi kā valsts sekretāriem, starp ministrijām ir liela nevienlīdzība – trijās ministrijās kopsumma ir nedaudz lielāka par desmit tūkstošiem, tikmēr citviet – teju 80 tūkstoši eiro. Laikā, kad valsts budžeta projekts tiek izskatīts Saeimā, šis atkal rada pamatu jautājumam, cik samērīgi tiek īstenota tā sauktā vienotā atlīdzības sistēma.

Raidījumam “Kas notiek Latvijā?” (“KNL?”) Valsts kancelejas izsniegtie atlīdzību uzskaites sistēmas dati liecina, ka šogad kopumā valsts sekretāru vietnieku amatos visās ministrijās pilnu vai nepilnu gadu strādājušas 49 amatpersonas. Ministrijas atšķirīgi iesniedz datus atlīdzību uzskaites sistēmā, tāpēc Valsts kancelejas apkopojums ļauj identificēt tikai daļas ierēdņu personiski saņemtās summas. Tāpēc šajā publikācijā lielākoties analizētas kopsummas pa ministrijām, kā arī lielāko papildu atlīdzību saņēmēji, kurus var precīzi identificēt. Savukārt “KLN?” publikāciju par valsts sekretāru vietnieku atlīdzībām pagājušajā gadā lasiet šeit. 

Piecās ministrijās piemaksas par stratēģiskajiem mērķiem – katru mēnesi

Valsts institūciju amata katalogā valsts sekretāru vietnieki iekļauti otrajā augstāk apmaksātajā, 16. mēnešalgu grupā, kur šogad algas minimums ir 4150 eiro, maksimums – 7114 eiro. Datos par šī gada astoņiem mēnešiem redzams, ka algas ministrijās ir no 4162 un 4200 eiro Kultūras ministrijā un Iekšlietu ministrijā līdz 5987 Finanšu ministrijā un 5929 Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Dažādās ministrijās atšķirīgs ir arī vietnieku skaits. 

Šogad astoņos mēnešos lielākā summa tērēta piemaksām, kuras maksā par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā – kopumā 135 174 eiro. Tās izmaksātas sešās no četrpadsmit ministrijām, bet apjomi būtiski atšķiras. Ekonomikas ministrijā – 46 080 eiro, Finanšu ministrijā – 38 184 eiro, ar krietnu atrāvienu seko VARAM – 24 308 eiro un Zemkopības ministrija – 19 263 eiro. Aizsardzības ministrijā summa ir vēl trīskārt mazāka – 6443 eiro, bet Labklājības ministrijā – vien 893 eiro. Visās ministrijās, kur maksātas šīs piemaksas, izņemot Labklājības ministriju, tas noticis katru mēnesi, vien summas būtiski atšķiras. Atklāts paliek jautājums, vai šajās ministrijās ierēdņu ieguldījums mērķu sasniegšanā tik ļoti atšķiras un vai pārējās astoņās ministrijās šāda papildus apmaksājama ieguldījuma nav bijis.

Pilni dati par valsts sekretāru vietnieku papildu atlīdzībām 2025. gada 8 mēnešos – šeit: 

Naudas balvas divarpus reižu mazāk, novērtējuma prēmijas nedaudz mazāk kā pērn

Laikā, kad valsts budžeta projekta tapšanas laikā tika pieminēta iespējama naudas balvu likvidēšana, strauji samazinājies šis papildu atlīdzības veids, ko likums pieļauj mēnešalgas apmērā. Astoņos mēnešos tās maksātas piecās ministrijās – VARAM 23 716 eiro, Iekšlietu ministrijā 16 800 eiro, Finanšu ministrijā – 5987, Satiksmes – 4700, bet Veselības ministrijā 2290 eiro. Kopsumma – 53 493 eiro – par divarpus reizēm atpaliek no pērngada apjoma. 

Novērtējuma prēmijās, ko pašreiz plānots likvidēt aiznākamajā gadā, kopumā šīgada astoņos mēnešos izmaksāti 75 882 eiro, kas ir neliels – 9% samazinājums vidēji mēnesī pret pērno gadu. Jāatgādina, ka likums ļauj, bet neuzliek par pienākumu amatpersonai saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu reizi gadā izmaksāt prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 75%, 65% vai 55% no mēnešalgas – atkarībā no novērtējuma līmeņa. Šīgada astoņos mēnešos šīs prēmijas maksātas astoņās ministrijās. 

Lielākās prēmiju kopsummas ir Iekšlietu ministrijā – 12 600 eiro, bet virs 11 tūkstošiem izmaksāts arī Ekonomikas, Ārlietu un Labklājības ministrijās, Finanšu, Satiksmes un Kultūras ministrijās – mazliet mazāk par 10 tūkstošiem. Bet, protams, abās pozīcijās gads vēl nav noslēdzies, un situāciju būtiski var mainīt maksājumi gada beigās. 

Papildu pienākumi deviņās ministrijās, virsstundas piecās 

Virsstundas šī gada astoņos mēnešos apmaksātas piecu ministriju valsts sekretāru vietniekiem, kopumā iztērējot 31 978 eiro. Teju puse no šīs summas – 15 371 eiro izmaksāta Finanšu ministrijā, apmēram divreiz mazāk Labklājības ministrijā un vēl divi tūkstoši mazāk Zemkopības ministrijā. Klimata un enerģētikas ministrijā par virsstundām visā periodā bijuši divi maksājumi, bet Ekonomikas ministrijā – tikai viens. 

Ievērojams piemaksu apjoms dažviet ir par papildu pienākumu pildīšanu. Līdere ir Satiksmes ministrija ar 32 790 eiro, seko Iekšlietu ministrija ar 24 873 eiro, trīs tūkstoši mazāk – Veselības ministrijā. Kopumā papildu pienākumus pildījuši un samaksu par to saņēmuši valsts sekretāru vietnieki deviņās ministrijās – vēl arī Aizsardzības, Ekonomikas, Izglītības, Klimata, Tieslietu un Zemkopības minisgtrijā. Kopsumma ir 118 829 eiro, kas jau krietni pārsniedz pērn visa gada laikā maksāto. 

Vai vienādu amatu veicēji saņem vienādu atlīdzības līmeni?

Pirms gada raidījuma “Kas notiek Latvijā?” diskusijā par atalgojumiem sabiedriskajā sektorā Valsts kancelejas (VK) vadītājs Raivis Kronbergs sacīja, ka “vienādu amatu veicējiem ir arī vienādas atlīdzības līmenis jāsasniedz.” Toreiz viņš arī teica, ka šajā sakarā VK izstrādās attiecīgu kārtību, ar atrunu, ka, “protams, tas nenotiks viena gada laikā”. 

“KNL?” jautāja, kas gada laikā izdarīts, bet atbildi no VK vadītāja šī raksta tapšanas laikā nesaņēma. 

Praksē šāgada mēnešos, lai gan atsevišķās pozīcijās, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir vērojamas izmaiņas, kopumā valsts sekretāru vietnieku atlīdzības neliecina par virzību uz atlīdzības līmeņu samērīgumu. Finanšu ministrijā valsts sekretāres vietnieki papildu atlīdzības saņēmuši gan naudas balvu, gan novērtējuma prēmiju, gan piemaksu par stratēģisko mērķu sasniegšanu, gan virsstundu pozīcijās. Kopsummā papildu atlīdzībām – teju 80 tūkstoši eiro astoņos mēnešos. Seko Ekonomikas ministrija ar 68,9 tūkstošiem eiro un Iekšlietu ministrija ar 62,6 tūkstošiem, apsteidzot Satiksmes ministriju, kur kopsumma bijusi 57,3 tūkstoši eiro, un VARAM, kur izmaksāti 56,9 tūkstoši. Tikmēr Kultūras ministrijā papildu atlīdzību kopsumma bija 10,4 tūkstoši, Tieslietu ministrijā 12,1 tūkstotis, bet Izglītības ministrijā 12,5 tūkstoši. 

Starp amatpersonām, kuru atlīdzības precīzi identificējamas, lielākās summas ir Finanšu un Ekonomikās ministriju valsts sekretāru vietniekiem. Pārliecinoši lielāko papildu atlīdzību saņēmis Ilmārs Šņucins – vairāk nekā 26 tūkstošus eiro, kam seko Jānis Salmiņš no EM ar 18,6 tūkstošiem eiro. Vairāk par 16 tūkstošiem ir gan Jolantai Plūmei un Līgai Kļaviņai no Finanšu ministrijas, gan Raivim Bremšmitam un Ilzei Beinārei no Ekonomikas ministrijas. Lielāko daļu no summām veido piemaksas par ieguldījumu stratēģisko mērķu sasniegšanā – pirmajiem diviem un Beinārei vairāk kā 11 tūkstoši, bet pārējiem ap deviņiem tūkstošiem. 

Klikšķināt, lai palielinātu:

Valsts kanceleja iepriekš “KNL?” izsniedza kļūdainus datus par papildus atlīdzībām šī gada februārī, tāpēc iepriekšējā sērijas “Kam tiek valsts budžets?” rakstā par valsts sekretāru atlīdzībām pēc tā publicēšanas ir precizētas amatpersonu saņemtās papildu atlīdzības summas.