Latvijas Banka šā gada laikā ir saņēmusi sešus pieteikumus darbības atļaujām kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai, otrdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisija sēdē sacīja Latvijas Bankas Licencēšanas un sankciju pārvaldes vadītāja Agnese Alaine.
Tostarp tikai divi pieteikumi ir atzīti par pilnīgiem, bet pārējie ir atgriezti iesniedzējiem dokumentu precizēšanai.
Savukārt vēl 12 pieteikumi atrodas pirmslicencēšanas fāzē, kurā Latvijas Bankas konsultanti strādā ar iesniedzējiem, konsultējot par nepieciešamajiem uzlabojumiem.
Alaine skaidroja, ka galvenās identificētās problēmas ir ļoti zemā pieteikumu aprakstu kvalitāte, konsultantu nepiesaistīšana gadījumos, kad iesniedzējiem pašiem trūkst kapacitātes, nespēja nodefinēt plānoto pakalpojumu vai klasificēt kriptoaktīvu klasi, neskaidrības ar pieteicēju līdzekļu izcelsmi, kā arī iepriekšējās pieredzes un zināšanu trūkums kriptoaktīvu jomā.
Latvijas Banka no šā gada 1. janvāra sāka izsniegt darbības atļaujas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem. To paredz Eiropas Savienības (ES) regula par kriptoaktīvu tirgiem (Markets in Crypto-Assets Regulation, MiCA) prasībām.
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs ar Latvijas Bankas izsniegtu atļauju varēs sniegt pakalpojumus visās ES dalībvalstīs.
MiCA stājās spēkā 2024. gada 30. decembrī, ieviešot ES vienotu kriptoaktīvu nozares tiesisko regulējumu, tostarp prasību, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir jāsaņem darbības atļauja.
MiCA regulējums nodrošina kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem līdzvērtīgas iespējas ES valstīs neatkarīgi no tā, kurā valstī uzņēmums saņēmis darbības atļauju, proti, saņemot darbības atļauju Latvijā, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs var sniegt pakalpojumus visā ES saskaņā ar pārrobežu darbības paziņošanas mehānismu.
Latvijas Banka ir nozīmēta par šo tirgus dalībnieku uzraudzības un kontroles institūciju, un tā piemēros atbilstošas sankcijas un administratīvos pasākumus par MiCA regulas pārkāpumiem.