Latvijas Radio Koris svin 85. jubileju: Astoņas desmitgades izcilības un starptautiskas atzinības

Novembris Latvijā ir ne tikai valsts svētku mēnesis, bet arī laiks, kad tiek godināts viens no mūsu valsts kultūras dārgumiem – Latvijas Radio koris, svinot savu 85. dibināšanas gadadienu. Šis nozīmīgais notikums ir apliecinājums kora ilgajai un izcilajai radošajai darbībai, kas aizsākās 1940. gada 1. novembrī diriģenta Teodora Kalniņa vadībā pie Radiofona mikrofoniem. Toreiz koris sniedza savu pirmo pilnvērtīgo programmu, kas sastāvēja no latviešu tautasdziesmu apdarēm.. Kopš tā laika Latvijas Radio koris ir kļuvis par profesionālu, 24 talantīgu mūziķu kolektīvu, kas ir ne tikai Latvijas, bet arī pasaules mūzikas skatuves spilgts simbols.

Kora vēstures līkloči un sasniegumi

Latvijas Radio kora vēsture ir stāsts par noturību, attīstību un nepārtrauktu meklējumu garu. Lai gan sākotnēji tas darbojās Latvijas Radio paspārnē, kopš 2010. gada tas ir daļa no koncertorganizācijas VSIA “Latvijas Koncerti”, un tā mājvieta ir Spīķeru koncertzāle.. Kora ceļš nav bijis vienmēr gluds – ir bijuši arī likvidācijas un atjaunošanas periodi, taču katrs posms ir stiprinājis tā identitāti un profesionālo meistarību..

Astoņu gadu desmitu laikā koris ir sasniedzis pasaules slavu, kļūstot par vairāku prestižu balvu ieguvēju. Latvijas Radio koris ir vairāku Latvijas Lielās mūzikas balvu laureāts, un tas ir vienīgais mūzikas kolektīvs Latvijā, kas saņēmis tik nozīmīgas starptautiskas godalgas kā “Grammy”, “Gramophone” un “ICMA” balvas.. Īpaši jāatzīmē 2014. gada “Grammy” nominācija kategorijā “Labākais kora sniegums” par piedalīšanos Arvo Perta opusa “Adam’s Lament” ierakstā, kā arī 2020. gadā iegūtā Starptautiskā klasiskās mūzikas balva (ICMA) par Čaikovska sakrālās mūzikas albumu.. Vēl nesen, 2023. gadā, koris saņēma prestižo britu žurnāla “Gramophone” gada balvu par Džona Keidža kora mūzikas albumu, apliecinot tā nepārtraukto izcilību starptautiskā līmenī.. Tāpat koris ir saņēmis Latvijas valsts atzinību – “Izcilības balvu kultūrā” 2022. gada nogalē, kas vēlreiz apliecina tā nozīmīgo ieguldījumu Latvijas kultūras popularizēšanā pasaulē..

Diriģentu un mākslinieku mantojums

Par Latvijas Radio kora spožo sniegumu un nemitīgo attīstību rūpējušies vairāki izcili diriģenti. Sākotnēji kora dibinātājs un pirmais vadītājs bija Teodors Kalniņš, kurš vadīja kori vairākos posmos līdz 1962. gadam.. Vēlāk kora mākslinieciskais vadītājs bija Edgars Račevskis (1963–1986), kam sekoja Juris Kļaviņš (1987–1992).. No 1992. līdz 2023. gadam kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents bija Sigvards Kļava, kura vadībā koris piedzīvoja savu zelta laikmetu un sasniedza daudzus starptautiskus panākumus.. Sākot ar 2024. gadu, kora vadību pārņēmis Kaspars Putniņš, kurš jau iepriekš strādājis kā kora diriģents un savulaik dibinājis arī Latvijas Radio kora grupu – ansambli, kurā dzied kora solisti.. Šī radošā pārmantojuma ideja nodrošina kora nepārtrauktu attīstību un saglabā tā unikālo skanējumu.

Plaša repertuāra un radošo meklējumu arhitektūra

Latvijas Radio koris izceļas ar savu plašo un daudzveidīgo repertuāru, kas aptver gan senās mūzikas izpēti un klasicisma galantumu, gan romantiķu emociju dziļumu un mūsdienu komponistu drosmīgās partitūras.. Koris ir kā radošo meklējumu laboratorija, kas mudina jaunos komponistus izzināt vokālās dziedāšanas robežas un iepazīstina klausītājus ar jaunām, neiepazītām skaņām.. Tas aktīvi popularizē Latvijas komponistu mūziku visā pasaulē, veicinot to atpazīstamību un novērtējumu.. Kora unikālais tembrālais salikums veidojas no katra dziedātāja individuālā talanta un meistarības, radot neaizmirstamu klausīšanās pieredzi.

Novembra jubilejas pasākumi un nākotnes vīzija

Novembris, svinot Latvijas Radio kora 85. jubileju, piedāvā dažādus svētku pasākumus. Lai gan precīza programma katrai dienai var mainīties, tradicionāli šis mēnesis ir piesātināts ar koncertiem un īpašiem notikumiem, kas godina kora bagāto vēsturi un sasniegumus.. Šī gada novembrī paredzēti vairāki koncerti, tai skaitā Mārtiņa Brauna mūzikas programmas “Saule. Pērkons. Latvija” atskaņojums Sigvarda Kļavas vadībā, kā arī koncertuzvedums “Stabules sapnis”, kas veltīts Emīla Dārziņa 150. gadadienai.. Kora radošā darbība turpinās ar aizrautību, meklējot jaunas muzikālās teritorijas un saglabājot cieņu pret tradīcijām. Ar Kaspara Putniņa vadību koris nezaudē savu unikālo identitāti, bet gan stiprina savu pozīciju pasaules mūzikas elitē, turpinot veidot stāstu, kas vienlīdz svarīgs gan tradīcijām, gan jaunatklājumiem..