ASV valdības dīkstāve kļūst par garāko vēsturē
Amerikas Savienoto Valstu valdības dīkstāve ir gatava pārspēt iepriekšējo rekordu, kas tika uzstādīts 2019. gada sākumā, kļūstot par garāko vēsturē – 36 dienas. Šī politiskā strupceļa dēļ miljoniem cilvēku saskaras ar risku zaudēt pārtikas palīdzības pabalstus, savukārt veselības aprūpes subsīdijas ir uz izbeigšanās sliekšņa. Cerības uz drīzu dīkstāves beigšanos ir neskaidras, jo prezidents Donalds Tramps svētdien publiskotā intervijā paziņoja, ka viņš “netiks izspiežot” no demokrātiem, kuri pieprasa sarunas par izbeigto Likumdošanas par pieejamu veselības aprūpi (Affordable Care Act) subsīdiju pagarināšanu.
Prezidents, atbalstot Kongresa republikāņus, apgalvoja, ka viņš gatavs vienoties tikai pēc valdības atjaunošanas. Tramps pauda viedokli, ka demokrāti “ir zaudējuši virzienu” un prognozēja, ka viņi galu galā piekāpsies republikāņiem. “Es domāju, ka viņiem tas ir jādara,” viņš teica. “Un, ja viņi nebalsos, tā būs viņu problēma.”
Lidotāji un iztikas līdzekļi apdraudēti
Līdz otrdienas vakaram valdības dīkstāve pārspēs 2019. gada sākuma rekordu, kļūstot par garāko – 36 dienas. Līdzīgi kā iepriekšējā dīkstāve no 2018. gada decembra līdz 2019. gada janvārim, kas izraisīja lidostu kavēšanos un desmitiem tūkstošu federālo darbinieku bez atalgojuma, arī šī dīkstāve rada satricinājumu ar vēl dziļākiem traucējumiem un plašākām sekām. Federālie darbinieki, tostarp gaisa satiksmes kontrolieri, nesaņem savu algu, un ir neskaidrība par to, vai 42 miljoni amerikāņu, kas saņem federālo pārtikas palīdzību saskaņā ar SNAP programmu, varēs piekļūt šiem līdzekļiem. Lauksaimniecības departaments sākotnēji plānoja apturēt 8 miljardu eiro (aptuveni 7 miljardi ASV dolāru) finansējumu pārtikas programmai, taču divi federālie tiesneši uzlika par pienākumu administrācijai turpināt maksājumus.
Strupceļa cēloņi un politiskās spēles
Pašreizējā situācija, kas sākās 1. oktobrī, nozīmē, ka daudzi ASV valdības dienesti joprojām ir īslaicīgi apturēti, aptuveni 1,4 miljoniem federālo darbinieku ir neapmaksāts atvaļinājums vai viņi strādā bez algas. Republikāņi un demokrāti nespēja vienoties par federālo budžetu turpmākai pakalpojumu finansēšanai, jo iepriekšējais budžets beidzās. ASV sistēmā Kongresam ir jāapstiprina izdevumu plāns pirms tā nosūtīšanas prezidentam ratifikācijai. Pašlaik abas Kongresa palātas kontrolē republikāņi. Tomēr viņiem trūkst 60 balsu, kas nepieciešamas, lai Senātā, augšpalātā, pieņemtu budžeta paketi, tādējādi dodot demokrātiem zināmu sviru sarunās. Taču kopš stāšanās amatā janvārī Tramps ir ievērojami samazinājis federālās valdības apjomu un solījis izmantot pašreizējo konfrontāciju, lai veiktu vēl vairāk samazinājumu.
Viena no strīdīgajām problēmām ir Likumdošana par pieejamu veselības aprūpi (Affordable Care Act), ko bieži dēvē par ObamasCare, jo to parakstīja un atbalstīja toreizējais prezidents Baraks Obama. Demokrāti cenšas atcelt Trampa Medicaid programmas samazinājumus – valdības veselības aprūpes programmas, kas nodrošina pakalpojumus miljoniem zemu ienākumu, vecu un invalīdu cilvēku, kā arī pagarināt izbeigtos nodokļu atvieglojumus, kas samazina veselības apdrošināšanas izmaksas miljoniem amerikāņu. Demokrāti arī iebilst pret valdības veselības aģentūru izdevumu samazināšanu.
Filibusteras izmantošana un politiskās ambīcijas
Senāta demokrāti ir balsojuši 13 reizes pret valdības atjaunošanu, uzstājot, ka viņiem vispirms ir nepieciešamas Trampa un republikāņu sarunas. Taču prezidents to ir nodēvējis par “šausmīgu”. Prezidents arī vēlas, lai republikāņu līderi mainītu Senāta noteikumus un atceltu filibusteras noteikumus. Senāta republikāņi atkārtoti ir noraidījuši šo ideju kopš Trampa pirmās pilnvaru termiņa, apgalvojot, ka noteikums, kas prasa 60 balsis, lai pārvarētu jebkādus iebildumus Senātā, ir svarīgs institūcijai un ir ļāvis viņiem apturēt demokrātu politiku, kad viņi ir minoritātē. “Republikāņiem ir jākļūst stingrākiem,” ir teicis Tramps. “Ja mēs atcelsim filibusteru, mēs varēsim darīt visu, ko vēlamies.”