“2025. gadā 20 no 30 Eiropas NATO vai ES dalībvalstīm ir profesionāli sauszemes spēki ar mazāk nekā 15 000 karavīru,” norādīts ziņojumā.
“Izņemot dažas frontes valstis, kas varētu mobilizēt rezerves un nacionālās gvardes savā teritorijā, pārējās nespētu izveidot vairāk par pāris bataljoniem, kurus varētu nosūtīt prom no savām robežām,” secināts ziņojumā.
Tādā gadījumā lielo vienību formēšana gulsies “varbūt uz sešu valstu pleciem”, tostarp Francijas, Lielbritānijas un Vācijas, uzskata IFRI. Ziņojumā secināts, ka Eiropai ir arī grūtības militāro izdevumu pieaugumu pārvērst “jūtamā rūpniecības pieaugumā”, kā piemēru minot raķešu nozari.
Ziņojumā norādīts, ka Eiropas aizsardzības uzņēmumiem parasti vidēji gadā tiek pasūtīts mazs skaits – daži simti – uzbrukuma ieroču, un daži tūkstoši raķešu pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmām.
“Šādi pasūtījumi rāda bēdīgu ainu par Eiropas raķešu ražošanas jaudu. Tā ir ievērojami zemāka par to, kas būtu nepieciešams militārai konfrontācijai ar Krieviju,” secināts ziņojumā.