Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis otrdien apstiprinājušas 1,8 miljardu eiro maksājumu Ukrainai ES ilgtermiņa finansiālās palīdzības programmas ietvaros. Tikmēr Vācija plāno nākamgad palielināt militāro palīdzību Ukrainai par trim miljardiem eiro līdz aptuveni 11,5 miljardiem eiro, otrdien paziņoja Vācijas Finanšu ministrija.
Eiropas Savienības solītā finansējuma mērķis ir nodrošināt iespēju Ukrainai turpināt valsts pārvaldes darbību.
Maksājums ir daļa no 50 miljardu eiro aizdevumu un dotāciju palīdzības paketes periodam no 2024. līdz 2027. gadam. Maksājumi ir saistīti ar reformām, kas ir saskaņotas ar Ukrainas ilgtermiņa mērķi pievienoties Eiropas Savienībai un koncentrējas uz valsts atveseļošanos, rekonstrukciju un modernizāciju.
Savukārt Vācijas finanšu ministrs Larss Klingbeils “paredzēs vēl trīs miljardus eiro atbalstam Ukrainai parlamenta budžeta procesā 2026. gadam”, ziņu aģentūrai AFP pavēstīja ministrijas preses pārstāvis.
“Tas cita starpā ietver artilēriju, bezpilota lidaparātus, bruņumašīnas un divu “Patriot” sistēmu nomaiņu,” atklāja ministrijas preses pārstāvis. Viņš piebilda, ka “Vācija ir Ukrainas lielākā atbalstītāja Eiropā” un “tas attiecas uz finansiālo, ekonomisko un militāro atbalstu”.
“Mēs turpināsim sniegt atbalstu tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, ” viņš uzsvēra.
Ukraina arī saņēmusi no Vācijas divas pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot”. To paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, piedaloties Eiropas Savienības tiešsaistes samitā.
Līdz ar to Berlīne izpildījusi pirms mēneša izteikto solījumu – nodot vēl divas “Patriot” sistēmas Kijivai līdz šā gada beigām. Pretgaisa aizsardzība ir viena no Ukrainas akūtākajām vajadzībām, ņemot vērā Krievijas arvien agresīvāko gaisa uzbrukumu kampaņu pret enerģētikas infrastruktūru un ziemas tuvošanos.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu