Deputātiem nav iespējas uz nezināmu laiku “nolikt atvilktnē” Stambulas konvencijas denonsēšanas likumu, ko Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Tādējādi Saeimai uzreiz būs jānosaka termiņš, kādā likumu caurskatīt, tā skaidroja konstitucionālo tiesību eksperts, Finanšu nozares asociācijas vecākais padomnieks juridiskajos jautājumos Edgars Pastars. 

Vienlaikus tālāko iespējamo Saeimas tālākas rīcības scenāriju iezīmē opozīcijā esošās Nacionālās apvienības un “Apvienotā saraksta” frakcijas piekrišana Rinkēviča priekšlikumam izstāšanos no Stambulas konvencijas skatīt nākamajā Saeimas sasaukumā un priekšvēlēšanu gaisotnē neturpināt diskusiju par konvenciju. Šajā frakcijā ir līdz šim par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece. 

Par tālāko rīcību ar šo likumprojektu parlamentārieši izlems jau trešdienas rītā Saeimas ārkārtas sēdē.  

Nav iespēju caurskatāmo likumu “ielikt atviktnē”, bet var atstāt nākamajai Saeimai 

Parlamenta rīcībā nav iespējas šo likumu atdot komisijai, kas to nezināmu laiku atstātu bez virzības. Tas iespējams ar atvērtu likumprojektu, nevis likumu, par ko Saeima jau lēmusi un kas jau bija nonācis uz Valsts prezidenta galda, un nu nodots atpakaļ Saeimā. 

“Saeimas ārkārtas sēdē būs vairāki balsojumi, kas pateiks, vai ies Valsts prezidenta novēlēto ceļu par likuma nodošanu jau nākamajam Saeimas sasaukumam vai kādu citu iespēju,” komentēja Pastars. Viņš arī piebilda, ka Latvijas parlamentārajā pieredzē neatminas vēl kāda cita “augsta profila likuma” nodošanu skatīšanai nākamajam Saeimas sasaukumam. 

Iespēja sagatavot alternatīvu likumu, bet kad? 

Pastars atsaucās uz Valsts prezidenta norādi uz Saeimā minēto iespēju veidot atsevišķu likumu, kas stātos spēkā Stambulas konvencijas vietā un traktētu valsts pienākumus cīņai ar vardarbību. Tomēr šāds likums vēl nav izveidots. Nav zināms, kāds varētu būt termiņš tāda sagatavošanai. 

Tādējādi minējumi par to veido juridisku kalambūru, ka “Saeima var grozīt likumu par Stambulas konvencijas denonsēšanu, ka tas stājas spēkā līdz ar jaunu likumu Latvijā par vardarbības apkarošanu”. Tas būtu iespējams, bet pašlaik neskaidrs risinājums. 

“Tas arī prezidentam atkal dotu tiesības iebildumu gadījumā šo denonsēšanas likumprojektu sūtīt atpakaļ, jo tajā būs labojumi,” pauda Pastars. 

Vismazāk ticamais scenārijs 

Maz ticams, ka Saeima likumu nodotu Valsts prezidentam bez izmaiņām, jo tas dotu papildu argumentus šo likumu apstrīdēt Satversmes tiesā.

Pastara vērtējumā, Valsts prezidentam nebija citas izvēles kā nodot Stambulas konvencijas denonsēšanas likumu otrreizējai caurlūkošanai. Tam bija loģisks pamatojums, jo konvencijas ratifikācija un denonsēšana viena Saeimas sasaukuma laikā rada pretrunīgu vēstījumu gan Latvijas sabiedrībai, gan Latvijas starptautiskajiem sabiedrotajiem. Savukārt alternatīvs likums, ar ko aizstāt starptautiskā konvencijā nostiprinātos risinājumus cīņai ar vardarbību, vēl nav tapis.

“Konstitucionālu tiesību teorija atzīst arī praksē, ka parlaments nevar tā burtiski “braukt pāri” un neizdarīt izmaiņas prezidenta izbrāķētā likumprojektā. Tātad nevar šo prezidenta veto pārvarēt automātiski,” pauda Pastars, “ir jābūt niansētākam pamatojumam vai prezidenta norāžu analīzei, citādi Satversmes tiesā, ja Valsts prezidents nolemtu tajā vērsties, viņam būtu papildu argumenti. Tādējādi deputāti raktu sev dziļāku bedri, vai arī tomēr nolemtu ņemt vērā prezidenta norādes.”

KONTEKSTS:

Pirmdienas vakarā, kad par aicinājumu neparakstīt izstāšanos no konvencijas bija parakstījušies aptuveni 61 000 cilvēku, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka izmantos savas tiesības prasīt Stambulas konvencijas denonsēšanas likuma otrreizēju caurlūkošanu. Vienlaikus prezidents uzskata, ka šis lēmums būtu jāpārskata nākamajam Saeimas sasaukumam.

Platformā “ManaBalss.lv” aicinājumu Valsts prezidentam neparakstīt likumu, kas paredz Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas, parakstījuši vairāk nekā 64 750 cilvēku, un tā ir kļuvusi par populārāko iniciatīvu platformas “ManaBalss.lv” vēsturē. Tik daudz parakstu savākti četru dienu laikā, un to skaits turpina augt.

Valodas kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņot par kļūdu