Saeima trešdien, 5. novembrī, pēc prezidenta lēmuma neizsludināt likumu par tā dēvētās Stambulas konvencijas denonsēšanu lēma šo jautājumu atstāt nākamā sasaukuma pārziņā. Proti, sākotnēji Ārlietu komisija un pēc tam arī parlaments atbalstīja priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrreizējai caurskatīšanai līdz nākamā gada 1. novembrim. Saeimas vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī.
ĪSUMĀ:
- Pēc prezidenta uzdevuma likumprojektu pārskatīt Saeimā lēma pagarināt priekšlikumu termiņu līdz nākamā gada novembrim.
- Tātad par izstāšanos lems nākamais sasaukums.
- Par šo priekšlikumu balsoja “Apvienotā saraksta”, “Progresīvo”, “Jaunās Vienotības” un Nacionālās apvienības deputāti.
- ZZS balsojumā nepiedalījās.
Par balsoja 53 “Apvienotā saraksta”, “Progresīvo”, “Jaunās Vienotības” un Nacionālās apvienības deputāti. No konkrētajām partijām nebalsot izvēlējās Andrejs Svilāns (“Apvienotais saraksts”) un Jurģis Klotiņš (Nacionālā apvienība). Balsojumā nepiedalījās arī Zaļo un Zemnieku savienības deputāti.
Pret balsoja 18 deputāti no partijām “Stabilitātei!” un “Latvija pirmajā vietā”. Atturējās pie frakcijām nepiederošā Skaidrīte Ābrama.
Parlaments par to lēma ārkārtas sēdē pēc prezidenta Edgara Rinkēviča uzdevuma likumprojektu caurskatīt otrreiz. Viņš arī uzskatīja, ka par to būtu jālemj nākamajā Saeimā. Otrreizējā caurlūkošana notiek, ievērojot kārtību, kādā likumprojektu izskata trešajā lasījumā. Tās laikā parlaments skata tikai Valsts prezidenta iebildumus un priekšlikumus, kas ar tiem saistīti.
Debatēs piedalījās vien Linda Liepiņa (“Latvija pirmajā vietā”): “Saeimas vairākums nav izturējis spiedienu. Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts” – neceliet to, ko jūs nevarat panest!”
Savukārt partija “Progresīvie” pēc sēdes paziņoja, ka šis parlamenta lēmums ir “nozīmīga sabiedrības uzvara.”
“Ir acīmredzams, ka sabiedrības vērienīgā mobilizēšanās savu vērtību un valsts reputācijas aizstāvībai šī likumprojekta atbalstītājus nobiedēja,” teikts partijas paziņojumā.
Pirms ārkārtas sēdes Zandas Kalniņas-Lukaševicas (“Jaunā Vienotība”) rosinājumu par gandrīz gadu garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu atbalstīja arī Ārlietu komisijā.
Pēc prezidenta paziņojuma, kurā viņš uzsvēra, ka Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ratificēšana un denonsēšana viena Saeimas sasaukuma laikā rada pretrunīgus vēstījumus, trīs partijas – “Latvija pirmajā vietā”, “Stabilitātei!” un Zaļo un zemnieku savienība – ziņoja, ka savas domas par šo lēmumu nav mainījuši.
Vienlaikus Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts” atbalstīja Rinkēviča aicinājumu par izstāšanos no konvencijas lemt nākamajai Saeimai.
Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars skaidroja, ka parlamentam nav iespējas jautājuma skatīšanu atlikt uz nezināmu laiku. Ir jānosaka termiņš, kurā to caurskatīt, vai arī jautājums jāizslēdz no darba kārtības.
KONTEKSTS:
Pirmdienas vakarā, kad par aicinājumu neparakstīt izstāšanos no konvencijas bija parakstījušies aptuveni 61 000 cilvēku, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka izmantos savas tiesības prasīt Stambulas konvencijas denonsēšanas likuma otrreizēju caurlūkošanu. Vienlaikus prezidents uzskata, ka šis lēmums būtu jāpārskata nākamajam Saeimas sasaukumam.
Platformā “ManaBalss.lv” aicinājumu Valsts prezidentam neparakstīt likumu, kas paredz Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas, parakstījuši vairāk nekā 64 750 cilvēku, un tā ir kļuvusi par populārāko iniciatīvu platformas “ManaBalss.lv” vēsturē. Tik daudz parakstu savākti četru dienu laikā, un to skaits turpina augt.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu