2026. gada budžets paredz stipru pamatu drošākai Latvijas nākotnei un es tiešām ticu, ka ģimenes varēs dzīvot drošā vidē, trešdien, 5. novembrī, Saeimas ārkārtas sēdē uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Šodien Saeima pirmajā lasījumā skata 2026. gada budžeta projektu un to pavadošos likumprojektus.
Pirms debatēm un balsojuma uzrunu Saeimai teica premjerministre, atzīstot, ka nākamā gada valsts budžets noteikti nav tikai Saeimas darbs, bet arī dokuments, kārtība, ko gaida gan pašvaldības, gan Latvijas iedzīvotāji.
Uzrunā Siliņa norādīja uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, tāpēc 2026. gada budžetā valdība ir atradusi līdzsvaru starp “saprātīgu izdevumu samazinājumu un lietderīgu ieguldījumu drošākai nākotnē”.
“Šis budžets ir vērsts uz sistēmiskām un paliekošām pārmaiņām vairākās jomās, jo šobrīd ir jārisina ilgstoši atliktas problēmas izglītības, sociālajā, valsts pārvaldes jomā,” pauda Ministru prezidente.
Viņa stāstīja, ka, gatavojot 2025. gada budžetu, valdība veica bāzes izdevumu samazinājumu par vismaz 171 miljonu eiro.
“Mēs vienojāmies, ka tā nebūs vienkārši taupība taupības pēc. Ir nepieciešamas izmaiņas lietderīgā valsts pārvaldībā. Tieši drošība, ģimenes un izglītība ir nacionālās izdzīvošanas bāze šobrīd un arī lai mūsu ekonomika varētu attīstīties,” sacīja Siliņa.
Viņa vērsās pie Saeimas deputātiem, norādot, ka no parlamenta lēmumiem turpmākajās dienās būs atkarīgs, kādā valstī dzīvos mūsu bērni, kā tiks sargātas mūsu mājas, kādu ticību Latvijai jutīs ikviens cilvēks, kurš strādā, audzina bērnus, māca, mācās Latvijā, vai sargā valsti un tās robežas.
“Budžeta centrā aiz cipariem, “Excel” tabulām un skaitļiem stāv mūsu visu Latvijas iedzīvotāju intereses, mūsu vecāki, Latvijas bērni un viņu redzējums par to, vai mēs iedosim viņiem sajūtu par pārliecību, par to, kāda Latvija būs nākotnē. Tāpēc, runājot par katru prioritāti, es arī aicinu skatīties uz to caur cilvēku un uzņēmēju acīm,” teca Siliņa.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc budžetā pardzēti tik lieli līdzekļi drošībai, Siliņa norādīja, ka mūsu brīvība un Latvijas valsts nav pašsaprotamas vērtības. “Brīvībai ir cena, un es domāju, ka to ir vērts maksāt. Tāpēc mēs nākamgad turpinām atbalstīt mūsu drošību un atbalstīt arī Ukrainu, jo Ukraina šobrīd joprojām cīnās par visas Eiropas drošību,” sacīja Ministru prezidente.
Atbildot uz jautājumu par finansējumu ģimenēm, Siliņa secināja: “Ja neatbalstīsim ģimenes tagad, tad diez vai pēc simts gadiem spēsim piepildīt Dziesmu svētku estrādi”. Viņa pauda pārliecību, ka arī nākamajai Saeimai un valdībai 2027. gadā būs jāturpina konsekventa ģimeņu atbalsta politika un ieguldījumi izglītībā.
Siliņa norādīja deputātiem, ka Latvija nav sadalīta pa frakcijām un partijām, jo visiem Latvija ir viena.
“Cilvēki no mums gaida uz rezultātu orientētus un jēgpilnus lēmumus. Mēs visi pārstāvam mūsu Latvijas iedzīvotāju intereses. Mēs esam tautas pārstāvji – gan valdība, gan Saeima. Un es aicinu gan koalīciju, gan opozīciju skatīties pāri šīm ikdienas pretrunām un atbildēt uz jautājumu: ko šis budžets dod katram iedzīvotājam un ko šis budžets dod sabiedrībai un Latvijas valstij kopumā?” uzrunāj pauda premjerministre.
Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) informēja, ka 2026. gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 16,1 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumi plānoti par 945 miljoniem eiro lielāki, savukārt izdevumi – par 84 miljoniem eiro lielāki.
Ministrs uzsvēra, ka nākamā gada budžeta veidošana notiek sarežģītā laikā. “Laikā, kad drošības izaicinājumi Eiropā ir lielākie kopš Otrā pasaules kara; laikā, kad karš Ukrainā, jauna Eiropas drošības arhitektūra un Eiropas globālā konkurētspēja ir kļuvusi par Eiropas Savienības būtiskākajiem politiskās darba kārtības jautājumiem; laikā, kad drošības, ekonomiskie un sociālie izaicinājumi savijušies vienā kamolā,” pauda Ašeradens.
Tāpat viņš informēja, ka, veidojot budžetu, valdībai bija jāatrod līdzsvars starp aizsardzības vajadzībām, sociālo atbildību un ekonomiskajiem stimuliem. Ministrs pauda pārliecību, ka budžets ir sagatavots valstiski atbildīgi, tas fiskāli sabalansēts un vērsts uz valsts nākotnes drošību.
“Budžetā Latvijas atbalsts kara plosītajai Ukrainai paliek nemainīgs. Mēs atbalstām Ukrainas tiesības uz neatkarību līdz pilnīgai tās uzvarai. Latvija turpinās pildīt vienošanos starp abām valstīm, nodrošinot militāro palīdzību, kā arī sniegt maksimāli humāno, civilās atjaunošanas un diplomātisko atbalstu. Tas ir mūsu pienākums un vienlaikus arī ieguldījums Latvijas drošībā,” uzsvēra finanšu ministrs.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit