Pilota Matīsa Veisa ceļš aviācijā sākās 2010. gadā pilotu skolā. Vēlāk viņš turpināja mācības Floridā un jau 2013. gadā vadīja pasažieru lidmašīnas. Karjera aviācijā ir aizraujoša un labi apmaksāta, bet jārēķinās, ka mācību maksa ir augsta un ne visi piloti pēc skolas beigšanas iegūst darbu, Veiss stāstīja Latvijas Radio 5 raidierakstā “Jauni un bagāti”.
No vidusskolas tiešā ceļā uz pilotu skolu
Kļūt par pilotu nebija Matīsa Veisa bērnības sapnis – to, ka grib lidot, viņš saprata, uzsākot vidusskolas gaitas.
“Es iestājos komercģimnāzijā, jo domāju, ka nākotnē gribētu savu karjeru veidot uzņēmējdarbībā, bet ļoti ātri sapratu, ka šī nozare ir tik sveša un neraksturīga man, ka nācās domāt kaut ko citu,” stāstīja Veiss.
Matīss savulaik izgājis arī jauno žurnālistu skolu pie Armanda Pučes, taču pēc trīs nodarbībām saprata, ka žurnālistika nav domāta viņam.
Vasarās starp mācībām ģimnāzijā viņam bija iespēja strādāt Rīgas lidostā, jo tur strādāja viņa mamma. Tas pavēra Veisa skatu uz pilota profesiju.
“Iespējas, kā kļūt par pilotu, ir dažādas. Mans ceļš sākās Rīgā, pilotu skolā “Eriva”, uzreiz pēc vidusskolas beigšanas. Grupa sākās pāris nedēļas pēc tam, kad biju dabūjis savu atestātu. Iestājos pilotu skolā, sāku mācīties, pildīju testus, eksāmenus, nedaudz sāku lidot,” stāstīja Veiss.
Svarīgi būt pareizajā vietā un pareizajā laikā
Pusgadu vēlāk Latvijas nacionālā aviokompānija “AirBaltic” izsludināja konkursu jaunajiem pilotiem, kuru Veiss izturēja un nonāca Floridā, kur turpināja profesijas apgūšanu.
“Konkurss bija liels – apmēram 500 cilvēki uz 12 vietām. Piecās kārtās tika pārbaudīts viss – gan spēja sadarboties komandā, gan loģiskā domāšana, gan matemātikas un fizikas zināšanas. Tas bija padziļināts konkurss, jo viņi meklēja perspektīvus kandidātus pilota profesijai, zinot, ka mēs principā nekad neesam sēdējuši lidmašīnas kabīnē,” skaidroja Veiss.
Viņš atzina, ka aviācija kā nozare ir diezgan viļņveidīga. Diemžēl ir gadījumi, kad cilvēki izmācās par pilotiem, bet tā arī nekad par tādiem reāli nekļūst.
Tā gadās, jo ir periodi, kad visām lidsabiedrībām pilotus ļoti vajag un viņu trūkst, bet tad seko krīzes, kad pilotus tik lielā skaitā nevienam vairs nevajag, un daudzi tiek atlaisti. Covid-19 pandēmijas laiks tam esot bijis izcils piemērs.
“Ir ļoti svarīgi trāpīt pareizajā laikā. Man izdevās – pabeidzot skolu, uzreiz iestājos pilotu skolā, īsi pēc tam aizbraucu uz Floridu, un, kā pabeidzu pilotu skolu, uzreiz dabūju darbu, bet stāsti ir dažādi. Daži gaida gadiem, daži gaida trīs gadus, daži gaida vēl ilgāk un varbūt tā īsti nekad arī neatrod savu vietu,” atzina Veiss.
Ja izdodas, profesija ir labi apmaksāta
Jārēķinās, ka mācības pilotu skolā, ja nav iespējas pieteikties konkursiem vai iegūt kādu stipendiju, var izmaksāt dārgi. Veiss norādīja, ka šobrīd maksa, atkarībā no izvēlētās skolas, varētu būt no 70 līdz 120 tūkstošiem eiro.
Pilotiem mācības ir ārkārtīgi intensīvas, jo ilgst vien aptuveni divus gadus, taču ar to viss nebeidzas. Mācīties jāturpina visu dzīvi.
“Tad, kad pabeidz pilotu skolu, tu saņem pilota apliecību, bet tas vēl nenozīmē, ka tu uzreiz vari lidot ar pasažieru lidmašīnu.
Pēc tam iestājies darbā aviokompānijā, kur uz katras lidmašīnas ir vēl papildu mācības – vēl vismaz kādi divi trīs mēneši, kuros māca lidot tikai ar konkrēto lidmašīnu,” stāstīja Veiss.
Piemēram, šobrīd Matīss drīkst lidot ar “Airbus 220” lidmašīnām, bet nekādā gadījumā ar “Boeing” vai citām, jo viņam nav tādas sertifikācijas. Turklāt pilotiem viņu sertifikācija katru pusgadu jāuztur un jāatjauno.
Veiss neslēpa, ka pilota profesija ir labi apmaksāta. Otrais pilots, atnākot uz aviokompāniju un pirmo mēnesi iesēžoties lidmašīnā, saņem ap trīs tūkstoš eiro lielu algu, pieredzējis kapteinis – ap 10.
Lidojuma instruktors – virs 10 tūkstošiem. Līdz ar to mācību maksu, uzsākot strādāt pilota profesijā, var atmaksāt salīdzinoši ātri.
Savā profesionālajā dzīvē visai īsā laikā Veiss no otrā pilota pārgāja uz kapteiņa pakāpi, bet šobrīd viņš ne tikai vada reisus, bet arī palīdz jaunajiem pilotiem adaptēties, ievērot procedūras un uzturēt “airBaltic” standartus.
“Šobrīd esmu sasniedzis diezgan augstu punktu savā karjerā. Nesen kļuvu par uzraugošo kapteini un palīdzu jaunajiem kolēģiem, kas nāk uz aviokompāniju, adaptēties “airBaltic” procedūrām – izstāstu, kāpēc mēs darām tā vai citādi, atbildu uz tehniskiem jautājumiem. Karjeras ziņā pilotam tā ir laba pozīcija. Nākamā ir instruktora pozīcija, bet šobrīd es sevi tur neredzu. Varbūt pēc gadiem pieciem, septiņiem,” pauda Veiss.
Ofiss starp mākoņiem
Daudzi sapņo kļūt par stjuartiem vai pilotiem, jo cer tādā veidā iepazīt pasauli, taču Veiss atklāja, ka patiesībā ikdienā piloti no pasaules redz visai maz.
“Lielākā daļa manas ikdienas ir iekāpt lidmašīnā vienā vietā, aizlidot uz galamērķi, un pēc 40 minūtēm lidot atpakaļ. Ir izņēmumi, kad lidmašīnas atgriešanas laiks ir ilgāks, iespējams, pat diena vai divas. Ļoti retos gadījumos, varbūt reizi gadā, tās ir trīs dienas un vairāk, bet pārsvarā lidojums uzreiz ir atpakaļ,” skaidroja Veiss.
Tomēr ikdienā strādāt starp mākoņiem ir ļoti patīkami, viņš neslēpa. Turklāt ceļojumus var ieplānot brīvajā laikā, un tajos viņš dodas regulāri.
Matīss joprojām ar smaidu sejā atceras savu pirmo lidojumu ar pasažieriem, kas bijis reisā Rīga–Diseldorfa. Tas esot paskrējis neticami ātri. Turpmākie lidojumi jau aizritējuši daudz mierīgāk, bet milzīgā atbildības sajūta nav mazinājusies.
“Kopumā es esmu ļoti priecīgs par to, kur esmu nonācis. Mans darbs man ļoti patīk un sagādā prieku. Domāju, ka tā ir viena no galvenajām dzīves misijām – atrast savu vietu, kur jūties ērti un labi. Es to esmu atradis,” pauda Veiss.
“Aviācija, pilota darbs – tas ir dzīvesveids. Es pielāgojos darbam, mana ģimene pielāgojas manam darbam.
Tas nozīmē vakaros iet laicīgāk gulēt, neiet satikties ar draugiem vai izlaist pasākumus, ja nākamajā dienā ir jālido. Jā, es diezgan nopietni tam pieeju arī ārpus tiešā darba laika,” norādīja Veiss.
Jārēķina degviela un jāseko laikapstākļiem
Pilotiem lidojumam jāsagatavojas jau iepriekš, it sevišķi, ja jālido uz lidostu, kur iepriekš nav būts. Pirms tam jāizpēta gan laika prognozes, gan lidostu kartes. Laika gaitā tas kļūst vieglāk, taču karjeras sākumā katrs lidojums prasa nopietnu sagatavošanos.
“Jāizlasa informācija par lidmašīnu – tā ir tehnika un var būt kaut kādas tehniskas lietas, kas jāņem vērā pirms lidojuma, lai pareizi izkalkulētu degvielu vai kādu citu faktoru lidojuma laikā,” stāstīja Veiss.
“Ja lidojumā ir gaidāms liels negaiss, ņemam vairāk degvielas, lai droši varam to aplidot. Ne man, ne pasažierim nebūtu patīkami lidot cauri negaisam – kratīties un sēdēt turbulencē visu lidojumu. Mērķis ir nodrošināt drošu ceļu no A uz B,” skaidroja Veiss.
Uz lidojumu pilotiem jāierodas vairāk nekā stundu iepriekš – jāizrunā lidojuma plāns ar otro pilotu, jāiepazīstina ar viņu apkalpe. 45 minūtes pirms lidojuma ir laiks doties uz lidmašīnu un sākt darbu.
Spriedzi mazina sportā
Veiss ir ne tikai pilots, bet arī aizrautīgs sportists – triatlona entuziasts, kurš pieveicis pilnu “Ironman” distanci. Viņa brīvais laiks aizrit sporta, ceļojumu un piedzīvojumu zīmē – no riteņbraukšanas un kalnu slēpošanas līdz klinšu kāpšanai un golfam.
Sports viņa dzīvē ir ārkārtīgi svarīgs, jo palīdz regulēt un mazināt stresu un spriedzi, kas pilota profesijā ir neizbēgama. “Šī profesija un darbs atļauj daudz laika veltīt arī saviem hobijiem,” atzina Veiss.
Pieci ātrie jautājumi
Viens raidieraksts vai grāmata, kas iedvesmo?
Šobrīd es lasu daudz ceļojumu grāmatas, bet tā, kas iedvesmoja mani visvairāk, bija latviešu ceļotāja Bruno Šulca grāmata “Velokāpiens Muztagatā”. Šī grāmata pamainīja manu izpratni par brīvā laika pavadīšanu – var darīt interesantas lietas, un, ja nesanāk ar pirmo reizi, tās var turpināt darīt, līdz sanāk. Tā šobrīd ir mana iedvesmas grāmata, ko es cilvēkiem iesaku izlasīt.
Dziesma, kas uzmundrina?
Pēdējā laikā laikam visvairāk klausos Gustavo/Arstarulsmirus. Viņa dziesmas uzrunā.
Būt uz zemes vai debesīs?
Droši vien, ka debesīs – tur kaut kā ir mazāk to lietu, kas traucē.
Kas tev palīdz stresa brīžos?
Es gribētu teikt – sports, bet varbūt vienkārši zināt, ka tu vari kaut ko darīt, un darīt labāko tajā brīdī. Konkrētas formulas man nav.
Viena lieta, ko tu vienmēr ņem līdzi lidojumā?
Saulesbrilles. Man somā stāv vairākas, jo dažkārt tās tiek atstātas lidmašīnā.