Situācija Pokrovskas rajonā ir kritiska, secina ukraiņu analītiskais centrs “Deepstate”. Tas ir patlaban karstākais kauju punkts Ukrainas frontē. Krievijas karaspēks koncentrē spēkus Pokrovskas pilsētā un nostiprina kontroli arī tās nomalēs.
Pokrovska, pilsēta Doneckas apgabalā, kļuvusi par pelēko zonu, kurā saimnieko droni. Ukrainas bruņotie spēki un specvienības uz Pokrovsku sūta papildspēkus, lai neļautu Krievijas karavīriem nostiprināties pilsētā.
Krievija ar milzu zaudējumiem vairāk nekā gadu centusies iekļūt Porkovskā. Kaut arī pilsētas sasniegšana Krievijai prasīja vairākus mēnešus un desmitiem tūkstošu zaudētu karavīru, pēdējās nedēļas laikā tās karavīru grupām izdevies pilsētā infiltrēties, bet pie nomalēm ir pulcējušies 170 000 karavīri.
Praktiski visa pilsēta ir “pelēkā zona”, ko kontrolē droni. Ukraiņu karavīri, kas cīnās Porkovskā, ziņo par strauji mainīgu situāciju.
Ukrainas karavīri cenšas nepieļaut Krievijas karavīru nostiprināšanos Pokrovskā
Foto: REUTERS, Anatolii Stepanov
“Ienaidnieka klātbūtne novērota gandrīz visos pilsētas kvartālos un rajonos. Viņi darbojas nelielās grupās ar dažiem kājniekiem, kuras mēs ar novērošanu atrodam un nekavējoties pret tām vēršamies izmantojot visus iespējamos līdzekļus. Sākot ar FPV droniem un beidzot ar artilēriju. Situācija ir ļoti nestabila. Konkrētu pozīciju kontrole var mainīties no vieniem pie otriem. Patlaban nevar teikt, ka ienaidniekam būtu stabila kontrole pār kādu pilsētas daļu. Visa pilsēta ir “pelēkā zona”,” stāstīja Ukrainas 68. brigādes karavīrs “Gus”.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šajās dienās ieradās Doneckas apgabalā, tai skaitā Pokrovskas pusē, lai personīgi tiktos ar karavīriem, kas tur cīnās. Viņš norādīja, ka aptuveni trešā daļa kauju tūkstoškilometrīgajā frontē notiek Pokrovskā un ap to.
“Pirmkārt, man ir gods būt šeit, jūs sveikt un pateikties. Karš Ukrainā ir visur, bet jūs esat vissmagākajā un ļoti svarīgajā, karstākajā frontes posmā – Pokrovskā. Es vēlos jums par to pateikties. Tas ir ļoti svarīgi. Jo tas ir ne tikai par to, ka tā ir mūsu zeme. Tas ir ļoti svarīgs ienaidnieka psiholoģisks spiediens uz mūsu valsti un visiem mūsu sabiedrotajiem. Un daudz kas tiek izlemts tieši šajā sektorā. Šis ir ļoti svarīgs brīdis karā, un daudz kas ir atkarīgs no jums,” teica Zelenskis.
Pokrovskas iegūšana dotu Maskavai piekļuvi pārējai Doneckai, ieskaitot Kramatorsku, Slovjansku, Konstantinivku un Družkivku, kas tiek dēvēta par “cietokšņa jostu”.
Kamēr Krievijas militārie blogeri apgalvo, ka 90% Pokrovskas jau nonākuši Maskavas kontrolē, Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis noliedz, ka ukraiņu karavīri atrastos ielenkumā. Izskan kritika no atsevišķiem ukraiņu komentētajiem, kas norāda, ka centieni pār visām varītēm noturēt Pokrovsku liek riskēt ar karavīru dzīvībām.
Lai panāktu, ka ienaidnieks izkliedē spēkus un nevar koncentrēties uz Pokrovsku, Ukraina cenšas izdarīt spiedienu uz Krieviju Dobropiļjas sektorā, kas atrodas 20 kilometru uz ziemeļiem.
Sarežģīta situācija arī tālāk uz austrumiem Mirnohradā, kur Krievija intensīvi uzbrūk. Kā norāda “Deepstate”, tā jau ir nogriezta no ārpasaules un tās zaudējums būtu smags trieciens Ukrainai.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu